Mūžīgā anoreksija.
Anoreksija ir psihiski traucējumi, kas ir kļuvuši izplatīti pēdējos gadu desmitos. Anoreksija tulkojumā nozīmē nervozs apetītes zudums. Ar anoreksiju visbiežāk slimo meitenes. Parasti anoreksija sākās tīņu vecumā, bet anoreksiju var novērot arī agrāk- bērnu vecumā, vai vēlāk – ap 30 gadiem. Ar anoreksiju slimo 1 no 150 meitenēm.
Gandrīz vienmēr anoreksija sākas ar stingras diētas ievērošanu. Pacientēm sākumā parasti patiešam ir neliels liekais svars. Bet pat tad, kad ir sasniegts ideālais svars, slimnieces turpina badoties, jo viņu priekštati par savu svaru ir kļuvuši nepareizi un viņas joprojām uzskata ka ir par resnu. Nereti slimnieces nodarbojas arī ar intensīvu vingrošanu, vai lieto medikamentus, kuri samazina svaru.
Anoreksijas pamatsimptomi ir:
- Stipras bailes kļūt resnam
- Aplams priekštats par savu ķermeni
- Vismaz 25% zemāka svara attiecība pret garumu un vecumu nekā normālais
- Nav konstatēta cita slimība, kas varētu izraisīt šādu stāvokli
Anoreksijas attīstības gaitai ir raksturīgas trīs fāzes.
Pirmā fāze sākas kā parasta notievēšana, bet pakāpeniski process pārvēšas par badošanos un kļūst par uzmācību. Lai gan slimnieks uzskata, ka viņš vairs nav atkarīgs no ēdiena, viņš nepārtraukti par to domā. Svars strauji krītas, novājēšana ir izteikta un satrauc ģimeni. Lielākā daļa anoreksijas gadījumu tiek pārtraukti šajā fāzē.
Otrā fāze iestājas, ja badošanās turpinās. Otrajā fāzē organisms ierobežo dažas enerģijas prasošās sistēmas. Izbeidzas menstruācijas, samazinās asinsriņķošana rokās un kājās, kā rezultātā rodas salšanas sajūta, krītas koncentrēšanās spējas. Ja stāvoklis neuzlabojas, pacientu parasti ievieto slimnīcā. Daļa pacientu jūt pacilātu noskaņojumu, jo izsalkuma sajūta ir zudusi. Šajā stadijā stāvoklis vēl var vērsties uz labo pusi.
Trešās fāzes laikā pacients sver ap 30 kilogramiem. Organisma vielmaiņa sāk izmantot pēdējos enerģijas resursus. Tauku krājumi ir izlietoti. Paaugstināta uzņēmība pret infekcijām. Pacienta pamatnoskaņojums ir apātija. Ja pacients atsakās ēst ir nepieciešama intravenozā asins un barības vielu ievadīšana. Daļa pacientu izdara pašnāvību.
Anoreksijas slimnieces pilnībā kontrolē savu rīcību, bet neapzinās kādu ļaunumu sev nodara.
Var arī parādīties bulīmijas simptomi - dažas slimnieces nespēj atteikties no ēdiena, tāpēc pēc ēšanas izvemjas vai izraisa pašrocīgi vemšanu, vai lieto caurejas līdzekļus, vienīgi viņu svars joprojām paliek zem normas. Dažreiz, ja ir novērsti anoreksijas simptomi, bet ne cēloņi kuru dēļ ir radusies saslimšana ar anoreksiju - problēmas ģimenē, skolā, ir iespējams, ka slimniece atkārtoti saslimst ar anoreksiju vai parādās bulīmijas simptomi.
Ilgstoša badošanās var izraisīt tādas sekas kā:
- Traucēts miegs
- Aizcietējumi
- Uzmanības un koncentrēšanās traucējumi
- Depresija
- Pastāvīga aukstuma sajūta
- Trausli, viegli lūstoši kauli
- Izteikts muskuļu vājums
