Salaspils memoriālais ansamblis atrodas Salaspils koncentrācijas nometnes vietā. Tas izveidots 1967. gadā. Ansambli veidojuši tēlnieki Ļ. Bukovskis, O. Skarainis, J. Zariņš, arhitekti G. Asaris, O. Ostenbergs, I. Strautmanis un O. Zakamennijs.
Ansamblis celts visu to Eiropas tautu piederīgo piemiņai, kuri nomocīti Salaspilī.
Ejam pa līkumotu ceļu cauri priedulājam. Un pēkšņi mūsu priekšā paceļas grandioza 100 m gara un 12,5 m augsta uzlauzta betona siena. Tā uzcelta dubultā dzeloņstiepļu žoga vietā un simbolizē dzīvības un nāves robežu. Viens uzlauztās sienas gals balstās uz masīva taisnstūra bloka, kas apdarināts ar melnu pulētu granītu. Tā iekštelpās ierīkots muzejs.
Aiz šīs sienas trīs vācu okupācijas gadus valdīja cilvēku verdzināšanas un iznīcināšanas sistēma. Tālab arī uz sienas lasāms: "Aiz šiem vārtiem vaid zeme".
(Salaspils nāves nometne. Atmiņu krājums. Rīga, 1973.)
Šodien, izstaigājot Salaspils memoriāla takas, mēs varam tikai nojaust, ko šī zeme piedzīvojusi un paņēmusi pie sevis. Apstaigājot tuvāko apkārtni, joprojām mežā var redzēt nedabiskas bedres un ierakumus vietās, kur masveidā tikuši apglabāti ieslodzīti. Kādas vecas barakas pārpalikumi, aizaugušas līķu bedres, reiz apdzīvota latviešu saimniecība. Vējš no tuvīnās Getliņu izgāztuves atnes pūstošai gaļai līdzīgu smaku, apkārt lūkojas padomju dēliem un meitām līdzīgo karavīru statujas.
