Krievijas un Latvijas teritoriālais strīds Abrenes jautājumā
Padomju varas laika sekas
Laikā, kad kārtējo neveiksmi piedzīvo mēģinājums noslēgt Latvijas–Krievijas robežlīgumu, atkal aktualizējas jautājums par Hitlera un Staļina totalitāro režīmu un Otrā pasaules kara seku izpratni Krievijas sabiedrībā, kas stipri atšķiras no Rietumu demokrātijām. Diemžēl arī mūsu Valsts prezidentes un citu politiķu pēdējā laika centieni Latvijas un Baltijas valstu vēsturi skaidrot pasaules sabiedrībai, balstoties uz pierādāmiem faktiem un dokumentiem, nav mainījuši līdzšinējo Krievijas sabiedrības, vismaz tās lielākās daļas, pārliecību par 20.gadsimta trīsdesmito, četrdesmito gadu notikumiem, tostarp Latvijas tā laika parlamenta un valdības pieņemto lēmumu tiesiskumu. Mūsu starpvalstu attiecībās parādās arī atšķirīga izpratne par starptautiskajām tiesībām, tiesību principiem, tiesību normu interpretāciju un piemērošanu. Šādā situācijā panākt vienprātību vai kompromisu ir ļoti sarežģīti.
Tomēr nereti arī Latvijas politiķu vidū, risinot dažādos Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību jautājumus, nav vienprātības. Īpaši to var attiecināt uz pašlaik aktuālo robežu jautājumu, kura risināšana saistīta gan ar starptautisko tiesību normu un principu ievērošanu, gan Latvijas nacionālajām tiesībām un ieinteresētību likvidēt okupācijas sekas un atjaunot taisnīgumu.
Prakse pierāda, ka ne vienmēr politiķu lēmumi, kuri var ietekmēt jebkura valsts iedzīvotāja ikdienu un nākotni, tiek saskaņoti ar tiesībām – tiesību normām un principiem, tostarp starptautisko tiesību principiem. Konkrētā politiķu rīcība, pieņemot skaidrojošo deklarāciju robežlīgumam ar Krieviju, ir vērtējama pozitīvi tajā ziņā, ka pirms izšķirošā lēmuma pieņemšanas mūsu politiķi reāli apliecināja vēlmi respektēt tiesības un pastāvošo tiesisko kārtību. Kāda nozīme būtu svinīgai līguma parakstīšanai, ja tas pēc tam netiktu ratificēts vai arī tiktu apstrīdēts Satversmes tiesā?
Citi raksti-http://www.spoki.lv/profils/semjonovs1988
