›

8 mīti par viduslaiku mocībām,6

76 4

Viduslaikos gan bija kārtīga uzdzīve un slaidi kautiņi, tā vismaz man ilgu laiku šķita, bet nu izskatās, ka nemaz nevar tik viennozīmīgu vērtēt. Galu galā arī viduslaikos dzīvoja cilvēki, kuriem tāpat kā mums gribas jautrību, mīlestību un prieku savās dzīvēs.

Jāām.. Bildītes protams nav īstās.

Vai tiešām uzreiz cietumā?: Vairumā viduslaiku kopienās tiešām bija tiesnešu un zvērināto tiesu sistēma, lai gan toreiz tiesas procesi noritēja daudz straujāk- parasti vairāk par pusstundu laika tie neaizņēma. Ja tiesnesis gribēja, viņš (gandrīz vienmēr tiesnesis bija vīrietis) varēja vien uzdot dažus vienkāršus jautājumus un uzreiz pasludināt savu spriedumu, nemaz neapspriežoties ar zvērinātajiem.

Via viduslaiku ciemos vadīja pavaļa?: Agrīno viduslaiku kopienās katram tās loceklim bija daudz lielāka sociālā atbildība nekā tas ir šodien, tā tas arī bija. Ja kādam viduslaiku ciema iedzīvotajam šķita, ka ir nodarīts kaitējums, tad uzreiz uz to, kuru turēja aizdomās norādīja un ar bļāvieniem: „Ķeriet zagli” metās viņu gūstīt. Ja kāds no apkārtējem nepiedalījās šajā atrakcijā, tad automātiski kļuva par ķeramās personas līdzzinātāju. Ja kādā ciematā vajāšana izpalika, tad viss ciems bija atbildīgs par attiecīgo pāridarījumu, piemēram, kādam tirgotājam.

Vai baznīcas likumi tiešām... Autors: Tomatiish 8 mīti par viduslaiku mocībām,

Vai baznīcas likumi tiešām bija stingri?: Svētulīgajos viduslaikos pret reliģiska rakstura noziegumiem izturejās ļoti nopietni. Katras pilsētas baznīca varēja izlemt cik smags ir ķecera noziegums un ar kādām metodēm izmeklēt ikvienu šādu noziegumu. Tomēr baznīca bija arī vieta, kurā noziedznieki varēja izvairīties no nozieguma sekām vai soda. Viduslaikos baznīca ar jēdzienu „patvērums” bija labi pazīstama starp visiem noziedziniekiem. Ar baznīcas palīdzību varēja izvairīties pat no pakāršanas un izbēgt uz citu valsti nebaidoties, ka sods sekos.

Ja tevi redzu tevis nau?: Noziedznieki, kuri bija nodarījuši tikai sīkus nedarbus un ne vairāk kā trīs, tika izraidīti no ciemiem, vai pilsētām. Tada bija viduslaiku politika. Retāk sodīja ar nāvi vai ieslodzīja cietumos. Recidīvistus, jeb atkārtoti pieķertos vienkārši izmeta no pilsētām un aizliedza tajās atkal ierasties. Nenoliedzami, ka tas bija ekonomiski izdevīgi un humāni, tikai nedod Dievs, ja nākamaja pilsētā atkal būs ieeja liegta.

Vieglpratiigi piespieda navessodus.: Skatoties, ko rāda Holivudas filmās, varētu spriest par bruņinieku patvaļu viduslaikos- bez tiesas publiski varēja nogalināt kā par pāridarījumu karavīram, tā arī par karaļa vistas zādzību. Patiesībā tik traki nemaz nrbija, nāvessodus piesprieda un izpildīja par smagākiem noziegumiem, tādiem kā slepkavība, valsts nodevība un ļaunprātīga dedzināšana. Vainīgos parasti pakāra.

Karaliskā augstība augstāk par... Autors: Tomatiish 8 mīti par viduslaiku mocībām,

Karaliskā augstība augstāk par likumu?: Uz to pusi jau ir. Kamēr viduslaiku augstmaņi baudīja savas privilēģijas apejot likumus, vairumam Eiropas karaļu, lai atturētu tos no trakā „amoka skrējiena” ( amoks [malajiešu valodā 'amok'] psihisks traucējuma veids, kad uznāk lēkmes, tad metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (amoka skrējiens)). ”, tos nācās ievērot. Angļu „Lielā Harta” , kas ierobežo karaļu tiesības ir tikai viens piemērs.

Publiskās galvas nociršana - iknedēļas izrāde?: Galvas nociršana, ātrs un nesāpīgs nāvessoda veids, bija augstmaņu privilēģija, retāk galvas cirta arī parastiem pilsoņiem. Augsmaņu noziegums, par kuru cirta galvu, parasti bija nodevība. Turklāt publiski augstmaņus nesodīja, sodu parasti izpildīja piļu pagalmos.

Raganu medības.: Lai gan dažas pagānu „raganas”, kā šīs sievietes saukāja to vajātāji, viduslaikos tika mocītas un dedzinātas pie staba gan, tomēr par īstu dedzināšanas uzplaukumu, kad visbiežāk šāds nāvassods tika praktizēts, var dēvēt 1550. gadu sākumu- reformāciju laiku. Tieši šinī laikā ļaudis bija pārņēmusi masu histēriija un Eiropā notika „raganu medības”. Anglijā parasti „raganas” pakāra nevis dedzināja.

76 4 6 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0