Mēris, bakas, tīfs un citas epidēmijas, kuras var iznīcināt cilvēci.
7 cilvēcei bīstamākās slimības.30
313
2
Bakas. Latīniski – variola. Akūta, sevišķi bīstama slimība, kam raksturīga organisma smaga vispārēja saindēšanās un specifiski izsitumi uz ādas un gļotādas. No 430g – 1979 bakas nogalināja vairāk nekā 300 miljonus cilvēku.Cilvēki, kuri izdzīvo bakas, daļēji vai pilnīgi zaudē redzi, un gandrīz vienmēr uz ādas ir vairākas rētas vietās, kur bijušas čūlas. Ar XVIII gadsimta angļu ārsts Edward Jenner izgudroja vakcinācija pret bakām, kas tika izmantota potēšanai Eiropā. Amerikā, Āzijā un Āfrikā bakas plosījās gandrīz divu gadsimtu garumā. XX gadsimtā no bakām nomira 300-500 miljoni cilvēku. Kopš 1970 slimība ir uzvarēta, vakcinācija pret bakām izbeigta. Pēdējā baku infekcija novērota Bangladešā, 1975g. Oficiāli par apkarotām bakas tika pasludinātas 1979g. Vakcinācija atcelta no 1980. g janvāra.
Spāņu gripa. Spāņu gripa, vai "Spanish flu" visticamāk bija visšausmīgākā pandēmija ir cilvēces vēsturē. 1918-1919 (18 mēneši) visā pasaulē no spāņu gripas miruši aptuveni 50-100 miljoni cilvēku, vai 2,6-5,2% no iedzīvotājiem. Tas bija inficēti ar aptuveni 400 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 20% iedzīvotāju planētas. Pirms 90 gadiem spāņu gripas pandēmija pielika punktu Pirmajam pasaules karam. Saistībā ar tehnoloģisko progresu (vilcienu, dirižabļi, ātrgaitas kuģi) slimība strauji izplatījās visā pasaulē. Dažās valstīs gadu bija slēgtas publiskas vietas - tiesas, skolas, baznīcas, teātri, kinoteātri.
Reklāma
Mēris . Inkubācijas periods ilgst 2—5 dienas. Slimība sākas pēkšņi; krasi paaugstinās ķermeņa temperatūra, rodas drebuļi, nespēks, stipras galvassāpes; sākas murgi un hhalucinācijas, bet ļoti smagos gadījumos krītas asinsspiediens, ir pulsa traucējumi Viduslaikos mēra epidēmijas izplatīšanos veicināja masveida kaķu iznīcināšana, kā rezultātā cilvēki inficējās no blusu kodumiem, kuras bija mēra pārnēsātājas no slimām žurkām. No 1340g. - 1771.g. nogalināja vairāk nekā 75 miljonus cilvēku visā pasaulē. Mēris - slimība pazīstama kopš seniem laikiem. Pazīstams ir tā sauktais Buboņu mēris (551-580), kura izcelsme ir Austrumu Romas impērijā. Šī epidēmija nogalināja vairāk nekā 20 miljonus cilvēku. X gadsimtā bija liels mēris Eiropā, jo īpaši Polijā un Ukrainas austrumu daļā. 1.090g. Kijevā divās nedēļās mēris nogalināja vairāk nekā 10 000 cilvēku. XII gs mēra epidēmija plosījās vairākas reizes starp krustnešiem. XIII gadsimtā Polijā un Krievijā notika vairāki mēra uzliesmojumi.XIV gadsimta Eiropā mēra epidēmijā mira gandrīz 15 miljoni - ceturtā daļa Eiropas iedzīvotāju.. Pēdējā buboņu mēra infekcija tika reģistrēta 2002.g. Amerikas Savienotajās Valstīs.
Aids. Pirmais AIDS vīruss reģistrēts 1983. gadā Francijā un 1984. gadā ASV, bet pētnieki atklājuši pat tik senus saslimšanas gadījumus kā 1959. Vīruss kļuva pazīstams kā HIV-1. 1985. gadā Francijā zinātnieki atklāja vēl vienu radniecīgu vīrusu, kas izraisa AIDS. Šis vīruss, sauktsHIV-2, pārsvarā sastopamsĀfrikā. HIV-1 sastopams visā pasaulē. AIDS no 1981.g. līdz šodienai ir nogalinājis apmēram 25 miljonus cilvēku visā pasaulē. World Health Organization (Pasaules veselības organizācija) nosaukusi AIDS par XX gadsimta mēri. AIDS ir pasaulē ceturtais vadošais nāves cēlonis. Šodien ir apmēram 40 miljoni HIV - pozitīviem pacientiem, bet daudzi cilvēki dzīvo ar slimību, nezinot, ka tie ir inficēti. Pētnieki ir atklājuši trīs HIV pārnēsāšanas veidus: (1) dzimumsakari, (2) tiešs kontakts ar inficētām asinīm un (3) slimības pāriešana no inficētas sievietes uz embriju vai zīdaini. Simptomi mēdz būt šādi: palielināti limfmezgli, nogurums, drudzis, apetītes un svara zudums, caureja, mutes un vagīnas iekaisumi un infekcijas, nakts sviedri utt.
Malārija no 1600g. līdz šodienai nogalina aptuveni 2 miljonus cilvēku gadā. Malārija ir dzīvībai bīstama slimība, ko izraisa ar moskītiem pārnēsāti parazīti. Kādreiz tika uzskatīts, ka slimības cēlonis ir smakojoši purvi, kas izskaidro slimības nosaukumu ‘malārija’ – ‘slikts gaiss’. 1880. gadā Francijas armijas ķirurgs Alžīrijā, dr. Laurāns ( Laveran) pirmais atklāja un aprakstīja malārijas vienšūnas parazītu Plasmodium falciparum sarkanajos asinsķermenīšos. Vēlāk atklājās, ka šo plazmodiju cilvēki pārnēsā viens otram ar Anopheles moskītu mātītes kodienu, kam nepieciešamas asinis tās oliņu barošanai.Pirmās hronikas, kurās pieminēta malārija, ir reģistrētas Ķīnā. Tās datējamas ar apmēram 2.700.g.
Reklāma
Holēra (cholera; gr. cholera ( cholē žults) — akūta, sevišķi bīstama zarnu infekcijas slimība. Holera pazīstama jau sen. Līdz 19. gadsimtam holeras perēkļi (uzliesmojumi) reģistrēti Indostānā. Tā periodiski izplatās, aptverot daudzas valstis un izraisot lielu mirstību. 1816. gadā sākās pirmā holeras pandēmija. No 1816. g. līdz 1925. g. ir bijušas 6 holeras pandēmijas. Holeras pandēmiju izraisītājs bija klasiskās holeras vibrions (Vibrio cholerae), ko 1883. gadā atklāja R. Kohs. Labvēlīgos apstākļos augsnē, ūdenī un pārtikas produktos vai uz to virsmas var saglabāt dzīvotspēju 1—2 mēnešus. Zemā temperatūrā (piem., ledū) tas var saglabāties ilgstoši. 1958. gada PVO asamblejā tika paziņots, ka holera vairs nav bīstama cilvēcei, bet slimības epidēmiskais uzliesmojums 1961. gadā kardināli mainīja PVO ekspertu viedokli, un 1962. gadā Eltoras holera tika iekļauta īpaši bīstamo infekciju sarakstā. Inkubācijas periods ilgst 1—5 dienas. Slimība sākas ar caureju, kas pakāpeniski kļūst biežāka, izkārnījumu daudzums palielinās. Uzņēmība pret holeras vibrioniem ir ļoti augsta un gandrīz absolūta.
Tīfs no 430.g. līdz mūsdienām nogalinājis 3 miljoni cilvēku, visvairāk periodā no 1918.g. līdz 1922.g. Vēdertīfs, kas arī tagad ir viena no smagākajām zarnu infekcijām, sastopams daudzās jaunattīstības valstīs, arī Āzijā. Pēdējos gados vēdertīfa epidēmija novērota vairākas NVS valstīs Centrālajā Āzijā. Saskaņā ar PVO, katru gadu pasaulē no tīfa mirst ap 560.000 cilvēkiem. Tīfs ir akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas, caureja līdz organisma pilnīgai atūdeņošanai, kā rezultātā iestājas nāve.
