Kā noslēpt saldumus, kurus gribi apēst pati? Šādi. Maz ticams, ka atvase kādreiz meklēt saldēto dārzeņu maisiņā vai grūbu pakā plauktā.
Kad jādzer klepus sīrups. Pie viena varbūt nositīsi lielo vēlmi pēc Pepsi, Coca-Cola un tamlīdzīgiem dzērieniem.
Bērnu drošas durvis. Gan netīšām neaizslēgsies no iekšpuses, gan pirkstus neiespiedīs.
Iespēja ļaut bērnam justies kā māksliniekam, izvairoties noķēpāt sienas. Kad zīmējums pabeigts, patin papīru uz leju, lai ir vieta jaunam.
Pēdējais ieteikums gan man īsti nepatīk. No mazotnes jau mācīt darīt jebko naudas dēļ. Nevajag mācīt bērniem to, ka naudai ir vispār kaut kāda vērtība. Tas ir drausmīgs izgudrojums, kam reāli nav nekādas vērtības, tikai mākslīgi uzpūsta vērtība. Žēl, ka cilvēki tik ļoti paļaujas naudas "valdzinājumam", un to māca arī bērniem. Vajadzētu sākt mācīt bērniem, ka dzīvē ir daudz kas svarīgāks par naudu..
Kad beidzot cilvēki atjēgsies no šīs nejēdzības un sapratīs, ka nevajag visu mērīt pēc to materiālās un finansiālās vērtības, bet vairāk pēc tā, kādu labumu katra lieta vai rīcība, dod zemei, dabai un cilvēkiem.
Pēdējais nav labs ieteikums.. ja gribi atpūsties, tad bērniem pasaki - kad pamodīšos tīrīsim māju.. mazgāsim grīdas utt... - viņi darīs visu lai tevi nepamodinātu..
Ideja par sacensību mājās galīgi garām. Pārsvarā jau tie bērni ir ar divu un vairāk gadu starpību, tātad jaunākais mūžam paliks zaudētājos, turklāt ienīdīs vecāko uz mūžu. Naids, protams, būs abpusējs, kas rezultēsies brāļu/māsu karos līdz asinīm.
Nu, ja vien nav vēlme izaudzināt agresīvas piraņas, kas ies pāri līķiem, sākot ar saviem tuvākajiem.
Naudu iesaistīt arī nav laba doma.
Miskastes maisi baseinā nepalīdz, vismaz man vasarā nebija no vinjiem nekādas jēgas.
