Beidzot saņēmos otrai daļai 
Mopsis, domājams, ir lielo mastifveidīgo suņu miniatūra kopija. Galva liela, apaļa, ar buldogiem raksturīgu "saplacinātu purnu". Spēcīga muskulatūra. Uz pieres izteiktas rievas. Mopša senči ievesti no Austrumiem. Daži avoti vēsta, ka tos audzējuši Ķīnas imperatoru pilīs, taču pastāv arī versija, ka no Indijas tie ievesti Holandē. Augums - 25-28 cm, agrāk šīs šķirnes pārstāvji ir bijuši lielāki.
Mopša jocīgais purns sevišķi lielu interesi radīja Lielbritānijā, kad tie ieguva tikpat lielu popularitāti kā buldogi un afenpinčeri. Karaļa Vilhelma III valdīšanas laikā mopsis kļuva sevišķi populārs suns galmā.
Kādu laiku šķirne bija aizmirsta un mopši kļuva reti sastopami, tagad tie Eiropā ir atguvuši savu popularitāti, un tā jūtama arī Latvijā. Diemžēl mopši bieži vien kļūst par pārbarotiem un tukliem dāmu lutekļiem. Mopsim jau ilgu laiku piemīt rijīga, apaļa un krākuļojoša suņa reputācija. Nereti cieš no elpošanas ceļu traucējumiem.
Apmatojums īss, viegli kopjams. Raksturīgākās apmatojuma krāsas: smilšukrāsas ar melnu masku vai melna.
Sadzīvē pieticīgs, pakļāvīgs, sabiedrisks, sirsnīgs un miermīlīgs. Labs sabiedrotais ar līdzsvarotu raksturu. Apveltīts ar lielu pašcieņu. Mēdz būt ļoti greizsirdīgs. Labi satiek ar citiem suņiem un visiem ģimenes locekļiem, pat kaķiem. Ēdelīgajiem mopšiem nepieciešams sabalansēts uzturs un regulāri fiziskie vingrinājumi. Jāsargā no pārkaršanas, jo purna īpatnību dēļ var rasties elpošanas traucējumi, kas var novest pie letālām beigām. Jāpievērš uzmanība mopša acīm.
