Kā lai dzīvo pasaulē, kas ir tik daudzveidīga, bet neskatoties uz to ir lietas, kas mūs vieno? Iemīloties mēs lidojam kā pa mākoņiem, bet, kad tas beidzas, gribas, lai tas turpinātos vēl nedaudz ilgāk, jo nav vienkārši piedzīvot atraidījumu, zaudējumu vai neveiksmi. Tu centies, plāno, bet tad izrādās, ka tas nav nekam derīgs, jo bija lieta, par ko tu aizmirsi vai neņēmi vērā un visas pūles vējā. Ko darīt tādos mirkļos? Tā arī ir atbilde. Darīt. Pat ja tev šķiet, ka nekāds risinājums nav iespējams, tad tik un tā nekas cits neatliek kā vien darīt, domāt, kā rīkoties. Ja kādam negatīva situācija šķiet, kā sakāve, tad citam tā ir iespēja, jo dzīve nesastāv no rozā mākoņiem, tāpat kā tikai tumšiem lietus mākoņiem. Redzot tikai vienu vai otru var nonākt maldos, ka tava dzīve ir laba vai slikta, lai gan patiesībā tai ir vienalga, jo tā ir pietiekami raiba, lai ļautu mums izvēlēties. Tu būsi tik pat atrauts no realitātes, ja redzēsi tikai slikto, cik ļoti ir atrauts no realitātes cilvēks, kas saskata tikai labo. Vieni tiek saukti par sapņotājiem, bet otri par reālistiem.
Juvals Robišeks (Yuval Robichek) no Izraēlas pieder pie reālistiem. Nav viegli būt drosmīgam un ilustrēt ar šķietami vienkāršiem zīmējumiem mūsdienu reālijas, bet viņam tas izdodas.
