Ja tu redzi lietas, kuru tur patiesībā nav, zini, ka tas ir normāli. Cilvēkiem ir tendence interpretēt lietas mēģinot ieraudzīt tā, kā tur nav. Lai arī tas brīžiem varētu būt traucējoši, bet tā ir daļa no mūsu uztveres. Galvenais ir laicīgi atpazīt un saprast, kas tur patiesībā ir redzams.
Šai parādībai ir arī zinātnisks nosaukums - pareidolija. Taču tas neattiecas tikai redzamo. Tāpat mēs varam arī dzirdēt "vārdus" nejaušos trokšņos. Vai tas viss nepaskaidro, kā gan rodas spoku stāsti?
