Uzaudzināt bērnus nav viegls uzdevums. Šķiet, ka mūsu vecākiem bija galvenais parūpēties, lai bērni būtu labi paēduši un kārtīgi apģērbušies, kamēr mūsdienās galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai bērns iemācītos nospraust robežas.
10 lietas, ko nevajadzētu teikt bērniem2
Mēs mēdzam mācīt saviem bērniem būt paklausīgiem, taču ir vērts iemācīt viņiem pateikt “nē” un pieņemt atbildi “nē”.
Tā ir ļoti svarīga prasme zināt, kā un kad pateikt “nē”. Bērnībā mēs varam izmantot šo prasmi, lai aizsargātu savas iecienītākās rotaļlietas no citiem bērniem, un pieaugušā vecumā tā palīdz mums saglabāt savas personīgās robežas. Ir svarīgi ļaut bērnam zināt, ka viņš var atteikties darīt kaut ko, kas viņam nepatīk, taču viņam arī jāapzinās, ka citi var darīt to pašu.
Mēs domājam, ka svarīgs ir talants, bet patiesība vajag būt neatlaidīgiem
Kā saka, sacīkstēs vienmēr uzvar neatlaidība. Gandrīz ikviens var iemācīties zīmēt, dziedāt vai dejot, ja ir pietiekami neatlaidīgs un gatavs tam veltīt pietiekami daudz laika. Protams, daži cilvēki ir piemērotāki nopietnām zinātnēm, savukārt citi dod priekšroku valodām vai literatūrai, taču jūs varat iemācīties darīt gandrīz jebko bez īpaša talanta.
Mēs mācām viņiem izvairīties no grūtībām un neveiksmēm, bet mums ir jāiemāca viņiem tikt galā ar neveiksmēm un jāļauj viņiem mācīties no savām kļūdām.
Protams, mēs nevēlamies, lai mūsu bērni atkārto mūsu kļūdas un pieļauj jaunas, bet visi pieļauj kļūdas, tas ir normāli. Labāk ir ļaut bērnam pieņemt lēmumus un mācīties no savām kļūdām.
Mums ir tendence teikt, ka lieli zēni un meitenes neraud, tā vietā, lai ļautu viņiem izdzīvot savas emocijas.
Raudāšana ir viens no stresa mazināšanas veidiem, un tas ir svarīgi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kad mazulis raud, daudzi vecāki var justies neērti, domājot, ka dara kaut ko nepareizi. Tā ir lieta, kas izraisa spēcīgu emocionālu reakciju. Ir svarīgi nevis apspiest savas emocijas, bet gan tās pārdzīvot, un tā ir vērtīga pieredze gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Mēs sakām, ka viņiem ir jādraudzējas ar visiem saviem vienaudžiem, savukārt daudz labāk ir draudzēties ar tiem, kurus viņi vēlas.
Droši vien ar jums ir gadījies, ka, sūtot bērnus uz nometni vai sporta pulciņu, jūs sakat kaut ko līdzīgu: “Iegūsti tur draugus”. Tomēr kādu iemeslu dēļ mēs varam aizmirst pateikt, ka ne visi bērni ir jauki un ar kuriem ir vērts draudzēties. Turklāt daži bērni var nevēlēties draudzēties ar mūsu bērniem, un tas arī ir normāli. Ir lieliski, ja bērni draudzējas, taču nav jādraudzējas ar visiem apkārtējiem.
Mēs cenšamies pārliecināt, ka vecāki visu zinai un tie nekļūdās
Bērni vienmēr uzdod miljons jautājumu, un daži no tiem var būt tik sarežģīti, ka mēs vienkārši nezinām, kā uz tiem atbildēt. Un dažas lietas, ko mēs vienkārši nezinām, piemēram, cik zvaigžņu ir debesīs, kāda temperatūra ir uz Marsa un daudzas citas lietas. Pareiza lieta, ko šeit teikt, ir "uzzināsim kopā", nevis "jo es zinu vislabāk".
Mēs mēdzam piespiest apēst visu
Šķiet, ka vecāki vienmēr uztraucas par savu bērnu uzturu un vēlas pārliecināties, ka viņu bērni nekad nejūtas izsalkuši. Piespiežot bērnus ēst visu ēdienu, kas atrodas uz šķīvjiem, tas var radīt negatīvas sekas viņu veselībai.
Mēs draudam bērniem ar ārstiem, svešiniekiem u.tml.
Daudzi bērni baidās no ārstiem un svešiniekiem, tāpēc vecāki dažreiz var izmantot šīs bailes, lai liktu bērnam uzvesties. Piemēram, viņi var piedraudēt saviem bērniem ar “sāpīgām injekcijām” vai “atdot to svešiniekam”, ja viņi nemāk uzvesties. Patiesībā labākais, ko varat darīt, ir pateikt bērnam patiesību. Tādā veidā jūs varēsit ar viņiem izveidot uzticamas un godīgas attiecības.
Mēs mēdzam mācīt, ka pieaugušie var vienmēr apskaut
Mums pašiem ne vienmēr patīk, ja citi cilvēki mums paspiež roku, pieskaras pleciem vai apskauj mūs. Bērni jūtas tāpat, jo viņi ne vienmēr priecājas, ka vecvecāki vai citi radinieki viņus apskauj un skūpsta. Jums jāpaskaidro bērnam, ka viņš var izvēlēties, vai sēdēt krustmātei klēpī vai nē.
Mēs dažreiz tos bērnus ar domu, ka viņi ir Visuma centrs.
Protams, mūsu bērni mums ir īpaši. Taču ir kļūdaini domāt, ka visa pasaule pret viņiem izturēsies tā, kā to dara viņu mātes — tas var padarīt bērnus augstprātīgus un pašsaprotamus.