*šodien pa TV nerāda neko interesantu*
*es neesmu tikai kārtējais ķieģelis sienā*
Būšu pateicīgs, ja rakstu novērtēsi ar Tavuprāt tam atbilstošu vērtējumu- " + " vai " - ", kā arī ieteiksi to sociālajos tīklos. :)
Citus šāda veida rakstus atradīsi manā profilā!
p.s. nedomājiet, ka ignorēju jūsu lūgumus likt vairāk bildes šajos rakstos, vienkārši šādus attēlus ir pagrūti atrast. :/
Pēdējā bilde man lika aizdomāties!
Pat nav jārunā lielos mērogos, nepieminot ne toksiskos atkritumus ne citus smagos piesārņojumus, kas tiek izmesti jūrās, okeānos.
Es visu dzīvi esm dzīvojusi pie jūras, pie meža, pavasaros, kad nokūst sniegs, ir tiešām skumji iet pa jūriņu, atkritumi ir visur. Pudeles, stikli, tetrapakas, saldējumu papīri, reizēm pamperi prezervatīvi. Dažreiz mēs, tuvējās mājas, mobilizējamies, un vismaz tuvāko 2km garumā savācam jūras malu, bet vairāk saujiņa cilvēku nespēj tīri fiziski. Pašvaldībai svarīgi, lai būtu tīrs tikai tur kur ir publiskie kempingi, stāvvietas, tā nenāk pretī, tos atkritumu maisus jānes uz māju. Un mežā - jūlija vakarā izvedot savu duksenīti pastaigā caur priežu mežam ( pa zemes ceļu, kurš iet uz Tallinas šoseju) teju ik pēc 50m lielāki vai mazāki atkritumu maisi.
Tādās reizēs domāju, ka pilsētnieki ir pretīgi cilvēki, protams, ne visi, bet tomēr. Vietējie nemēslo, mēs paši tajā mežā ejam sēņot, apēst kādu melleni, brūkleni, par piemēslošanu nav pat domas. Kāpēc cilvēki atbrauc atpūsties piemēram pie jūras, un prombraucot atstāj savus atkritumus, kur paši gulēja un sauļojās? Vai tai nelaimīgajā mežā... Katru gadu no jauna brīnos cik neaudzināti spēj būt cilvēki!
Piektajai bildei pilnīgi piekrītu. Mūsidenu cilvēks vairs neizbauda dabu. Prioritāte ir mūsdienu tehnoloģijas - internets tv u.c. Mūsdienu bērni lielākā daļa to tik vien zin kā sedēt istabā visu dienu un spēlēt xbox.
Lika aizdomāties ko mēs un citi, neredzot, nepamanot, izdaram dabai, televizora vietā mums ir skaista daba, un ka mēs nesaudzējam kokus,dabu....
Liek aizdomāties šada veida bildes. notikumi...jo mes brižam , jeb ļoti reti aizdomājamies par realitati kā klajas citiem un nenovērtejam to kas mums ir dots, bet gribam ko vel vairāk,lai ari citam pat tik daudz dievs nav lēmis
