Šis projekts izmēru dēļ vien varbūt arī nebūtu nekas ekstraordinārs, taču ir interesanti, ka šis arhitektūras monstrs iecerēts visai „zaļš”. Ar domu, ka orientēts uz dabas resursu saglabāšanu – kaut gan, līdzīgi kā ekonomiskā lampiņa, šī celtne nez vai pārskatāmā laika periodā ļautu ieekonomēt vairāk resursu nekā patērēti tās
uzbūvēšanai. Lai nu kā – lūk, „zaļās” detaļas: ēkas izskata izstrādē autors iedvesmojies no termītu mājām (kas pašas par sevi ir brīnišķīgas dabas arhitektūras sistēmas) un ēkas pamatforma ir samērā vienkārša. Ultima tower salīdzinoši vienkāršās formas apjoma lejasgalā ir vairāk kā 2 km plata pamatne. Autors paredz ēkā izmantot vēja dotās iespējas elektroenerģijas ražošanai un spoguļus efektīvākam iekštelpu apgaismojumam, kā ēkas pamatnē izveidot ezeru, kura ūdens tiktu izmantots ēkas dzesēšanai, bet daļu no šī ūdens izmantošanai vannas istabās uzsildītu saules enerģijas uztvērēji.
Visā visumā šāda iecere nav nemaz peļama, ja nosacījums ir būvēties virzienā uz augšu. Tādu varētu arī pie mums uzbūvēt, ja efektīvi izmantotu dažam labam tiltam paredzētos līdzekļus. Vai nebūtu jauki – par to pašu naudu uz Daugavas stāvētu 3 km augsts debesskrāpis, tilts pāri ezeram (vai Daugavai) tādā gan jau ir automātiski. Bet tā vietā mums ir pliks tilts un, kā runā, lērums privātmāju pierīgas miestos.
