Kā jau daudzi no mums zin, tad cilvēks ar lopkopību nodarbojās jau senajā akmens laikmetā :D Bez lopkopības un zemkopības, iespējams, mūsdienās cilvēce nemaz nepastāvētu, tāpēc reizēm cilvēkiem nākas samierināties ar lielopu un cūku fermu negatīvo ietekmi. Viena no tām ir to neciešamās mēslu smakas kas nomoku daudz cilvēku, kas dzīvo fermu apkārtnē. Atceros, kad Latvijā bija kolhozu ēra vēl viena negatīvā ietekme bija smakas, ko radīja skābarības bedres, kas smakoja pat 3 km rādiusā, šī smaka bija vēl neciešamāka kā mēsli, :D:D jo kolhozi šīs bedres turēja atvērtas un tās puva. Kā tad īsti iegūst šo īpašo skābarību pavisam vienkārši. Brauc pa tīrumu kaut kas līdzīgs kombainam un pļauj zaļo zāli to sasmalcinot un pa tādu šauru trubu met iekšā piekabē. (kombaini tautā saukti arī vācieši). Tālāk šo piekabi nogādā kādā no fermas skābarības bedrēm un izgāž. Šai zālei, no sākuma uzlēja kaut ko līdzīgu c vitamīnu šķidrumam un tad šo zāli piebraukāja pie skābarības bedres betona grīdas ar lielo traktoru 150nieku parasti (reti izmantoja arī kāpurķēžu traktorus) īsumā sakot, jo lielāks un smagāks traktors, jo skābarība izdodās labāka un smirdīgāka:D. Mūsdienās ši smirdīgā barība atrodas baltos rulonos, kas bieži redzami ceļa malās nopļautās pļavās. Stingri neiesaku šos rulonus griezt vaļā, jo jūs no tās smakas varat pat apvemties nerunājot pat par jūsu pašu aromātu, kas būs jūsos savilcies no šīs barības :D:DStarpcitu Latvāņus Latvijā ievazāja tikai dēļ tā ka kāds kolhoza priekšsēdētājs uzskatīja ka no tiem būs laba skābbarība , bet tas nu ir cits stāstsTas nu īsumā viss.
Lielākā daļa šeit kolhozu skābbarības bedres vispār nav pieredzējuši... Smird bezbožno!!!