1. Meža darbos nodarbinātie. Risks: 92,4
Šo cilvēku darba pienākumi ir koku ciršana, baļķu apstrādāšana un transportēšana, kā arī kokmateriālu sagatavošana. Kā ASV, tā arī Latvijā darba specifika meža darbiniekus pakļauj pastāvīgam riskam tikt nogalinātiem ar smagiem, krītošiem objektiem, bet gaterī jāsargā pirksti, lai nenokļūtu pie «Gaiļezera» mikroķirurgiem.
2. Lidmašīnu piloti un inženieri. Risks: 92,4
Lai gan lidmašīnu pilots un lidojuma inženieris ir otra bīstamākā profesija pasaulē, tādēļ vien nevajag ar roku atmest ceļojumiem pa gaisu. Jāatceras, ka šajā kategorijā ietilpst arī mazo lidmašīnu vadītāji, lauksaimniecībā izmantojamo miglotāju divplākšņi un citi lidaparāti, kas cieš avārijās daudz biežāk nekā boingi. Arī mūsu mediji ik pa laikam šokē, ziņojot, ka nogāzusies kārtējā sporta lidmašīna.
3. Zvejnieki un ar jūru saistītas profesijas. Risks: 86,4
Zvejniekiem jācīnās ar vētru, miglu, vēju un citām briesmām, kas draud ar laivu nogrimšanu vai cilvēku izmešanu no tās. Ja jūrā kas atgadās, palīdzība jāgaida ilgi. Mūsu zvejniekiem darba kļūst aizvien mazāk, bet riskē ne tikai jūrā braucēji, bet arī zemledus makšķernieki...
4. Celtnieki. Risks: 47
Celtnieki kāpj daudzu desmitu stāvu augstumā, lai liktu dzelzs stieņus, kas nostiprina ēku, tiltu un citu būvējamo konstrukciju pamatu. Par spīti dažādiem aizsardzības pasākumiem un drošības jostām, viņiem ir augsts riska faktors.
5. Atkritumu savācēji. Risks: 43,2
Kad atkritumu savācēji tukšo konteinerus, Amerikā viņi riskē ar iespēju iekļūt satiksmes negadījumā. Saskaņā ar Maiami universitātes pētījumiem galvenais iemesls atkritumu savācēju bojāejai ir nepacietīgie motociklu braucēji, kas cenšas pabraukt garām atkritumu mašīnai un nepamana šoferi, kas krauj atkritumu tvertnes. Pastāv arī iespēja gūt nāvējošus ievainojumus bīstamu vielu eksploziju dēļ. Pie mums gan reālākas briesmas varētu draudēt bomzim, ja kāds vēlas aizvest konteineru, ko viņš vēl nav izpētījis...
6. Fermeri un laukstrādnieki. Risks: 37,5
Audzēt lopus un labību nemaz nav tik drošs darbs, kā tas bija vēl pagājušā gadsimta vidū. Šodien fermās un uz lauka lielāko daļu darbu veic mašīnas un dažādi aparāti, kuri mazāk uzticami un prognozējami nekā lopiņi. Latvijā, pateicoties visādu veidu subsīdijām, zemnieku saimniecības nereti ir modernākas par vecās Eiropas lauku sētām. Tas nozīmē, ka arī bīstamības pakāpe pieaug.
7. Jumta strādnieki. Risks: 34,9
Jumta strādnieki riskē paklupt, kāpjot pa trepēm, vai paslīdēt uz jumta virsmas, kas draud ar kritienu no daudzu stāvu augstuma. Tikpat iespējama arī apdedzināšanās ar toksiskām vielām, kas tiek izmantotas darba procesā. Kurš gan nav ar neviltotām izbailēm vērojis virtuozus, kas, pārkāruši kājas pār jumta malu, sit skārda plāksnes vai liek dakstiņus...
8. Elektriķi. Risks: 30
Kad izslēdzas dators un viss kļūst tumšs, elektriķi ir tie, kas meklē vainas cēloni. Tā kā darbs bieži saistīts ar kāpšanu augstu virs zemes, tad risks ir ne tikai gūt ievainojumus no augstsprieguma līnijām, bet arī no kritiena. Tikai tajā dziesmā par pilsētu, kur piedzimst vējš, elektriķi omulīgi stabos sēž... Arī Latvijā šī ir viena no bīstamākajām profesijām.
9. Kravas automašīnu vadītāji. Risks: 27,6
Piegādājot veikaliem pārtikas produktus un ikdienā nepieciešamās preces, vedot svešzemju labumus no citām valstīm, kravas automašīnu vadītāji lielāko daļu laika pavada uz ceļa, kur tos ik brīdi apdraud satiksmes negadījumi. Latvijā papildu riska faktors ir «lieliskie» ceļi.
10. Taksometra šoferi un citi vieglo automašīnu vadītāji. Risks: 24,2
Viņus apdraud ne tikai spraigā satiksme uz ielām. Taksometru vadītāji itin bieži kļūst par upuri laupītājiem. Kā ASV, tā arī Latvijā.
