local-stats-pixel

papildinot Lainera rakstu!7

18 3

par sixpaarnjiem!

Sikspārņi (Chiroptera)

      Sikspārņi ir vienīgā zīdītāju kārta, kuras pārstāvji pielāgojušies aktīvai lidošanai. Līdz ar to notikušas lielas adaptīvas izmaiņas ķermeņa uzbūvē. Sikspārņiem priekškājas pārveidojušās par spārniem. Spārnu virsmu veido lidplēve, ko balsta priekšējo ekstremitāšu augšdelms, apakšdelms un pirksti, kā arī pakaļējo ekstremitāšu augšstilbs, apakšstilbs un aste. P Ziemo pagrabos un alās, kur samērā liels gaisa mitrums. Ziemošana iespējama arī malkas grēdās, koku dobumos un ēkās, tomēr Latvijā šāds ziemošanas veids nav pierādīts. No 15 Latvijā konstatētajām sikspārņu sugām pie mums ziemo 8 sugu sikspārņi, piemēram, brūnais garausainis (Plecotus auritus) un ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssoni). Pārējās sugas, piemēram, Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii) un rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula) migrē uz ziemošanas vietām Rietumeiropā un Viduseiropā.

      Sikspārņi izplatīti visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Kārtā ~950 sugu. To iedala 2 apakškārtās – dižsikspārņos (Megachiroptera) un sīksikspārņos (Microchiroptera). Latvijā pārstāvēti tikai sīksikspārņi. Visbiežāk pie mums sastopams ir ūdeņu naktssikspārnis, ziemeļu sikspārnis, Natūza sikspārnis un brūnais garausainis. Astoņas sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā: 2. kategorijā – dīķu naktssikspārnis (Myotis dasycneme), 3. kategorijā – platausainais sikspārnis (Barbastella barbastellus), Branta naktssikspārnis (Myotis brandti), Naterera naktssikspārnis (Myotis nattereri), mazais vakarsikspārnis (Nyctalus leisleri), pundursikspārnis (Pipistrellus pipistrellus) un divkrāsainais sikspārnis (Vespertilio murinus), bet 4. kategorijā – bārdainais sikspārnis (Myotis mystacinus). Tikai vienu reizi rudens migrāciju laikā Latvijā konstatēti – platspārnu sikspārnis (Eptesicus serotinus) un lielais naktssikspārnis (Myotis myotis), kas ir vieni no Eiropas lielākajiem sikspārņiem.

Latvijā sastopamās sugas pēc ķermeņa izmēriem, formas un arī apmatojuma krāsas ir līdzīgas. Tikai dažām sugām ir labi izteiktas morfoloģiskās atšķirības, pēc kurām tās bez īpašām grūtībām var noteikt pat nespeciālists (piem., garausainais sikspārnis, Eiropas platausis).

Reklāma
Reklāma
18 3 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 7

0/2000

kpc te naw tādas bildes, kā manā raxtā 6. un 7.? :D

3 0 atbildēt

atbildot uz laineris komentāru " kpc te naw tādas bildes, kā manā raxtā 6. un ... " piedod, bet nekur neatradu informaaciju par sixpaarnju kraaninjiem.. :D

1 0 atbildēt

atbildot uz tvixa komentāru " viņi ir ļoti nejauki! " nekaa nejauka neredzu,, attiira daarzus no kaiteekljiem, mezhos ruupeejas par to, lai nesawairotos wisaadi paraziiti.. un pie uudenstilpneem ruupeejas, lai odu maakonji muus neapeestu,.. kas te nejauks??

0 0 atbildēt
epg avatarsepg

jāmeklē palielināmais stikls :))

0 0 atbildēt

atbildot uz epg komentāru " jāmeklē palielināmais stikls :)) " piedod, bet bildes ir mazas, newareeja palielinaat un negribeejaas mar attieciigajaam kjermenja daljaam un poozaam mekleet lielaakas.. :D

0 0 atbildēt
epg avatarsepg

atbildot uz shtekers komentāru " piedod, bet bildes ir mazas, newareeja pali... " nekas nekas, atradu jau palielināmo stiklu :))

0 0 atbildēt

viņi ir ļoti nejauki!

0 3 atbildēt