kaķi10

Viena no Eiropā visizplatītākajām kaķu šķirnēm ir Britānijas īsspalvainie kaķi. Šo kaķu senči jau konstatēti senās Romas laikos, bet pirmoreiz izstādīti 1880. gadā. Šobrīd Britānijas īsspalvainajiem kaķiem ir vairāk par 70 krāsu varietātēm.

Britānijas īsspalvainais kaķis

Britānijas īsspalvainais kaķis

Vieni no savdabīgākajiem kaķiem ar lokanu, elegantu ķermeni un miermīlīgu, rotaļīgu raksturu ir burmas kaķi. Pensionēts kuģa ārsts Džozefs Tomsons 1930. gadā uz Kaliforniju (ASV) no Rangūnas (Birma) atveda brūnu kaķeni, kuru nosauca par Vong Mau. Kaķene tika sakrustota ar Siāmas šķirnes runci ar tumši brūnām iezīmēm, jo Tomsons domāja, ka Vong Mau ir siāmiete, bet tikai neparastā krāsā. Savukārt no šī pāra pēcnācējiem, tiem krustojoties, radās pirmās burmas.

Burmas kaķēni

Burmillu šķirnes izcelšanās vēsture ir vēstījums par mīlestību. 1981. gada sākumā М.Biksforda - Smita, plaši pazīstamā „Astahazy " audzētavas īpašniece nopirka savam vīram dāvanu - Persiešu runci Jemari Sanguist šinšilas krāsojumā. Neilgi pirms runcis tika kastrēts , viņam izdevās satikties ar Bambino Lilac Faberge - lilā krāsojuma burmas kaķeni un drīzumā kļuva skaidrs , ka Faberžē būs kaķēni.1981. gadā pasaulē nāca 4 kaķenītes - pēc tipa - visas līdzīgas burmai - ar īsu, biezu kažociņu un šinšilas krāsojumā.

Burmillas kaķis

1991. gadā Rostovā pie Donas parastai kaķenei piedzima metiens, kam vietējie veterinārārsti kostatēja iedzimtu kailo ēdi, jo kaķēniem nebija vilnas, vai arī tā bija uz atsevišķām ķermeņa daļām. Par laimi, kaķēni netika iznīcināti, bet nonāca Sanktpēterburgas kluba "Kotofejs" audzētāju rokās. Viņi uzsāka darbu ar šiem kaķiem. Felinologi uzskata, ka šķirnes pamatu veido dabiskas mutācijas rezultātā dzimuši kaķi. Pēterburdzieši konstatēja, ka, pārojot šos dzīvniekus gan ar pusgarspalvainajaiem kaķiem, gan īsspalvainajiem kaķiem, metienos dzima bezvilnas kaķēni, kuru trūkums bija tas, ka bieži galva, kājas un aste bija klāta ar viļņotu vilnu. Pārojumos ar siāmiešiem lielākā daļa kaķēnu bija bez vilnas, taču pasliktinājās tips - kaķi kļuva elegantāki, ar slaidāku ķermeni. Mēģinājumi legalizēt šķirni sastapās ar lielu pretestību - ārzemju kaķu audzētāji kategoriski atteicās atzīt šķirni, līdz beidzot 1998. gadā WCF sistēmā tika apstiprināts šķirnes standarts un noteikts, ka titulus, ne augstākus par CAC, var saņemt tie Donas sfinksi, kuriem ciltsrakstos vismaz 3 paaudzēs ir Donas sfinksi.