Zemes garoza.3

Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras. Planetārās garozas parasti sastāv no mazāk blīva materiāla, salīdzinājumā ar planētas dzīlēm. Zemes garoza galvenokārt sastāv no bazalta un granīta. Zem Zemes garozas atrodas cita Zemes litosfēras daļa - mantija. Zemes mantija ir blīvāka un sastāv no materiāla, kas kūst pie augstākas temperatūras. Zemes garozu un mantiju atdala Mohorovičiča robeža (saīsināti - Moho), uz kuras notiek strauja seismisko viļņu paātrināšanās.

Uz stratificētām planētām, pie kādām pieder arī Zeme, litosfēra peld uz šķidra iekšējā slāņa. Zemes litosfēra ir sadalīta tektoniskajās plātnēs, kuras lēnām pārvietojas. Zem okeāniem Zemes garoza ir atšķirīga. Okeāniskā Zemes garoza (sima - nosakums piešķirts, izmantojot galveno veidojošo elementu - silīcija un magnija - ķīmiskos simbolus) ir 5 - 10 km bieza un pārsvarā sastāv no tumša, blīva ieža - bazalta. Kontinentālā Zemes garoza (sials - attiecīgi - silīcijs un alumīnijs) ir ievērojami biezāka - 20 - 70 km. Tā sastāv no daudzveidīgiem un mazāk blīviem iežiem.