Varavīksne11

Varavīksne ir atmosfēras optiska parādība, ko izraisa gaismas laušanas, atstarošanas un difrakcijas (apliekšanās ap šķēršļiem) procesi ūdens pilienos. Redzama uz mākoņu (no kuriem krīt nokrišņi) fona saulei pretējā pusē. Varavīksnes ārējā mala ir sarkana, bet iekšējā violeta, pārējās krāsas izvietotas atbilstoši gaismas viļņu garumam. Krāsu spilgtums atkarīgs no lietus pilienu lieluma. Ja ūdens pilienu diametrs >2 mm, varavīksne ir spilgta (īpaši - sarkanā, violetā un zilā krāsa). Ja ūdens pilieni ir mazāki, varavīksne ir blāvāka. Dažkārt novērojama dubultvaravīksne ar pretēju krāsu izvietojumu nekā galvenajā varavīksnē. Miglā un stiprā salā var novērot baltu varavīksni. Parasti varavīksne veido pusloku, bet brīvā atmosfērā un kalnos novērojot gandrīz pilna apļa varavīksni. Ļoti reti varavīksnes rodas ziemā, tās ir spožas. Varavīksne parasti norāda uz nokrišņu īslaicīgumu. Varavīksnes ir vērojamas arī pie ūdenskritumiem, strūklakām.