Savannas novietojums
Savannas klāj ceturto daļu visas ssuszemes platības. Lai augtu, graudzālēm vajadzīgs mazāks ūdens daudzums nekā kokiem, taču parasti tās noēno lielāki augu. Tāpēc savannas visbiežāk atrodas starp mežiem un tuksnešiem.
Tropu savannas
Tropu savannās ir tikai divi gadalaiki – viens lietains, otrs sauss. Karsts tur ir visu gadu.
Mērenās joslas savannas.
Mērenās joslas savannās parasti ir četri gadalaiki. Tur vasarā ir karsts, bet ziemā var būt ļoti auksts
Klimats
Nozīmīgs faktors savannā ir klimats. Klimats pārsvarā ir silts un temperatūra svārstās no 20o līdz30o grādiem pēc celsija. Savannas eksistē tajos apgabalos, kur 6 -8 mēnešus vēro slapjas vasaras sezonu un 4 – 6 mēnešus sausas ziemas sezonu. Ikgadējais nokrišņu daudzums ir aptuveni 254 – 762 mm gadā. Sausās sezonas laikā, zibens bieži vien skar zemi, aizdedzinot sauso zāli, kas klāj savannu.
Savannu iedzīvotāji
Afrikāņu cilts – fulbu, dzīvo apaļās salmu būdiņās. Tās apjoza no kārtīm un rupjiem salmiem pīts žogs. Žogus te taisa no Āfrikas prosas vai maīsa (kukurūzas) salmiem. Būdiņu sienas darina no mašām, kas pītas no tieviem, dzelteniem salmiem. Konusveidīgie jumti arī ir klāti ar salmiem vai sausu zāli. Būda parasti ir vēl viena mazāka būdiņa- pieaugušo guļamistaba. Tai paša vidū izveidots pavards. Bērni guļ uz lāviņām, kas izvītas no klūgām. Būdās ir arī mazi koka soliņi. Ēdienu parasti gatavo uz ugunskura blakus būdai. Te cep arī dumpalmas augļus. Pēc formas, krāsas un lielumiem augļus var salīdzināt ar kartupeļiem, tikai tie ir grumbuļaini. Būdā pie pavarda salikti māla un koka trauki, pīti grozi, mašas un sausi Āfrikas prosas kūļi. Sievietes prosu piestā sagrūž un tās vāra putru.
Austrumāfrikas savannā dzīvo lopkopju tauta – masaji. Viņi mitinās zemās kupolveidīgās būdās, ko veido sievietes. Vispirms zemē sasprauž mietus, kuru spraugās cieši iepin tievākus zarus, pēc tam visu būdu nosmērē ar lopu mēsliem, kas saulē sacietē un izžūst.
Mitrajā savannā dzīvo zemkopju tautas, viņi būvē mājas no māliem. Katrai ģimenei ciemā pieder viena māla būda un arī dārzs. Vienīgais darbarīks ir kaplis. Parastākie kultūraugi ir prosa un pupas. Laukus apstrādā un uz tirgu dodas galvenokārt sievietes.
Kas ir savanna?
Savanna ir plaši, zālaini klajumi, kurā dominē graudzāles un starp tām izklaidus aug atsevišķi koki, to grupas vai krūmaudzes. Savanna veidojās zonās, kur mijas ilgi lietavu periodi ar tikpat ilgiem sausuma periodiem. Koki bieži vien ir zemi, ar lietussargveida vainagu, dažkārt atgādina vecus augļus kokus (t.s augļudārzu savannu A-Āfrikā) biežāk sastopami baobabi, akācijas, eikalipti, palmas. Lielzālāju ( augstums 2-5m ) veido hīparēnijas andropogones, paspali, imperatas, bet ieplakās, kur uz laiku sakrājas lietusūdens, arī ziloņzāle un piramidālā gaiļsāre (antilopju zāle). Zemākās (līdz 1,5 m) ir sāres, sarenes, hlaras, aristīdas. Savannās sastopama mitrā zāle, sausā zāle, vasarzaļi koki, dzeloņkrūmi, kā arī sukulenti.
Akāciju lapotne mēdz atgādināt platu lietussargu, citiem kokiem ir resni stumbri – baobabiem, kas palīdz aizturēt ūdeni. Sausajā sezonā daudzi koki nomet lapas.
Savannās audzē graudaugus, batātes, zemesriekstus, kokvilnu, džutu, sizala agaves, cukurniedres.
Savannas augi
Savannās aug galvenokārt dažādu sugu graudzāles – pavisam 8000 sugu. Pārsvarā savannās dominē rhodes grass, sarkanas auzas, star grass, citronzāle un daži krūmāji. Lielākoties savannas zāle ir raupja un aug čupiņās ar izkaisītiem kailas zemes apgabaliem. Augi, piemērojoties sezonu maiņai, spēj uzkrāt ūdens rezerves (baobabs), apēnot augsni virs saknēm ( lietussargveida akācija). Bieži lapu vietā dzelkšņi vai arī tās ir sīkas, cietas, biezas (akācijas, eiforbijas). Sausajā sezonā lapas tiek nomestas (baobabs u.c). Baobabiem ir visai neparasta stumbra uzbūve. Sausajos Āfrikas apvidos tie kalpo kā savdabīgā ūdens rezerve, jo porainā koksne satur daudz ūdens.
Baobabs
Baobabs ir visraksturīgākais Āfrikas savannas koks. Pastāv uzskats, ka tas var augt līdz pieciem tūkstošiem gadu. Uz dažu baobabu mizas saglabājušās zīme,
kas tajā iegrieztas XV gadsimtā, t. i., pirms pieciem gadu simteņiem. Stumbra diametrs reizēm pārsniedz 10 metrus. Šādu stumbru, sadevušies rokās, apņemt, ko augi tikai 15 cilvēki. Irdenajā baobaba koksnē ir daudz ūdens, ko augi uzkrāj rezervē sausajai sezonai. Baobaba koksni izmanto dēļiem, no tās dobj laivas, darina traukus. No mizas šķiedrām vij virves un izgatavo stīgas mūzikas instrumentus. Agrāk no tām auda pat rupjus audumus. Baobaba lapas un augļus ēd dažādi dzīvnieki, sevišķi tos iecienījuši pērtiķi.
Akācija
Akācija ir interesants augs, kas atrodas savannā. Tam ir lietussargveida forma, zari un lapas augstu no zemes un žirafēm tos patīk ēst. Akācijas spēj pārciest ugunsgrēkus, kuri plosās sausajā sezonā.
Desukoks
Savannai raksturīgs ir vēl kāds neparasts koks. To sauc par desukoku. Arī tas vientuļš aug savannas vidū. No tā zariem nokarājas augļi, kas ir līdzīgi aknu desai. Taču līdzība ir tikai izskatā. Desukoka augļi nav ēdami.
Ziloņzāle
Ziloņzāle sasniedz pat 3 - 5 metru augstumu. Tajā var paslēpties dažādi dzīvnieki. Sausajā sezonā zālaugi nokalst. Lielākoties savannas zāle ir raupja un aug čupiņās ar izkaisītiem kailas zemes apgabaliem.
Eiforbijas
Tuvāk ekvatoriālajai joslai, kur sausā sezona īsāka un nokrišņi ir vairāk, aug mainīgie mitrie meži. Sausajā savannā pie tropiskās joslas robežas aug dzeloņaini krūmi, eiforbijas. Tur, kur gruntsūdeņi ir tuvu zemes virspusei, raksturīga palmu savanna.
Savannas dzīvnieki
Savannās dzīvo daudz augēdāju, kas pievilina plēsējus lauvas un gepardus. Dzīvnieki, kas raksturīgi Āfrikas savannai ir Āfrikas ziloņi, zebras un žirafes. Daudz dzīvnieki uzturas lielos baros. Tā kā apkārtne ir labi pārredzama, daži bara locekļi to novēro, kamēr citi dzīvnieki barojas vai atpūšas.
Savannās mīt daži no ātrākajiem dzīvniekiem gepards, gazeles un strausi. Ātrums ir būtisks, lai izdzīvotu gan plēsēji, gan viņu upuri. Vidē, kur ir tik maz vietu, kur paslēpties, medības parasti ir saistītas ar pakaļdzīšanos.
Zālēdāji savannās
Bagātākie savannu zāles krājumi noder par labību ļoti daudziem dzīvniekiem. Šos dzīvniekus sauc par zālēdājiem. Lai nenoplicinātu kādu teritoriju, noēdot tur visu zāli, zālēdāji periodiski pārvietojas. Pārceļoties uz citu vietu, dzīvnieki veic lielus attālumus un tādējādi ļauj zālei ataugt. Turklāt dažādu sugu dzīvnieki pārtiek no atšķirīgiem zāles pavedieniem, tādējādi viņi var ganīties kopā, nenoplicinot ganības. Zebras, ēd visgarāko zāli un nograuž tās virspusi. Gnu antilopes ēd īsāku zāli, gazeles – vēl īsāku, savukārt Hantera antilopes pārtiek no citu atstātiem sausas zāles stiebriem. Zālēdājiem nekad nepietrūkst barības.
Zebra
Zebra pieder pie zirgu ģints – tāpat kā zirgi un ēzeļi. Zebras svītras palīdz zebrām glābties no plēsējiem. Kad zebru bars bēg no uzbrucēja, melnbaltās svītras ņirb lauvam gar acīm un plēsīgais zvērs nespēj īsti skatīt sava laupījuma aprises. Zebras ganās savannā un pārvietojas, meklējot jaunas ganības. Bieži zebras uzturas kopā ar gnu antilopēm. Zebras dzīvo baros, to veido tēviņš, ko sauc par ērzeli. Kad ērzelis kļūst vecs, viņu no bara padzen kāds jaunāks un spēcīgāks tēviņš.
Zilonis
Viens no savannas iemītniekiem ir zilonis. Zilonis ir vislielākais sauszemes zīdītājs. Viņš apveltīts ar varenu ilkņu pāri un milzīgām ausīm. Zilonim ir aptuveni divus metrus garš snuķis, kuru viņš izmanto kā roku, lai veiktu visādas darbības. Dzerot zilonis ar snuķi iesūc ūdeni un tad lej to sev mutē, karstajās dienas stundās zilonis lej ar snuķi ūdeni sev uz muguras. Ziloņi katru dienu apēd līdz pat 300 kg augu barības. Viņš pārtiek galvenokārt no zāles, ko noplūc ar snuķi. Ar snuķi zilonis noplūc lapas no augstākajiem koku zariem, bet ar ilkņiem noplēš dažu koku mizu, lai varētu uzņemt nepieciešamās ārstnieciskās vielas.
Žirafe
Žirafe ir ļoti raksturīga savannas iemītniece. Āfrikas cilšu ticējumos žirafi uzskata par svētu un neaizskaramu dzīvnieku. Žirafes skausta augstums ir gandrīz seši metri, un viņa sver līdz pat 50 kilogramiem. Žirafei var nodzīvot līdz pat 10 gadu vecumam. Žirafei raksturīga īpatnēja apmatojuma krāsa: balta svītras citu no cita atdala brūngani iesārtus vairāk vai mazāk ģeometrisku formu laukumus. Žirafes kakls var sasniegt divu metru garumu, uz galvas viņai ir divi ar ādu klāti nadziņi, kam noapaļoti gali. Lauvas ir vienīgie plēsēji, kas var nogalināt žirafi
Strauss
Strauss ir liels putns, kas nespēj lidot. Viņam ir ļoti spēcīgas un garas kājas, ko neklāj spalvas. Strausi ir lieliski skrējēji. Arī kakls ir ļoti garš un bez spalvām, nelielā galviņa atrodas aptuveni 2,75 m augstumā. Strausa acis ir lielas, un viņa redze ir ļoti asa. Strauss no augšas pārlūko savannu un pamana plēsējus jau no liela attāluma, tāpēc pagūst no tiem aizbēgt. Strausi ir visēdāji. Viņi plūc savannu zāli, ēd augu sēklas un augļus, ķer kukaiņus, galvenokārt siseņus, kā arī ķirzakas un pat mazus zīdītāju, vārdu sakot, viņi ēd visu, kas pagadās zem spēcīgā knābja.
Gaļēdāji savannās
Tā kā savannas ir daudz zālēdāju dzīvnieku, tur ir labvēlīga dzīves apstākļi arī plēsīgajiem zvēriem, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, - gaļēdājiem. Lai varētu nomedīt zālēdājus, kas ganās labi pārredzamajos klajumos, turklāt ātri skrējēji un apveltīti ar spēcīgiem jutekļiem, gaļēdājiem nepieciešams savannas krāsām pieskaņot kažokus. Plēsēji uzbrūk zibenīgi lēcienā, ir izturīgai un ātri skrien. Plēsējiem ir asi nagi un zobi, ar kuriem viņi nogalina savu laupījumu. Gaļēdāji nogalina slimus un vecus dzīvniekus, kā arī dzīvnieku mazuļus. Tādējādi
gaļēdāji neļauj izplatīties slimībām un palīdz savannā saglabāt noteiktu dzīvnieku skaitu, kas atbilst pieejamam barības daudzumam.
Lauva
Lauva ir vislielākais un stiprākais Āfrikas savannas kaķu dzimtas plēsējs. Tēviņu grezno biezas, kuplas krēpes, kuru krāsa var svārstīties no gaiši dzeltenīgas līdz tumši brūnai. Lauvas dzīvo baros. Lauvas atpūšas aptuveni 20 stundas dienā, pārējās četras stundas veltītas medībām. Lauva uzklūp upurim varenā lēcienā, pārkož tam rīkli un nogalina medījumu. Lauvas tēviņi medībās nepiedalās. Iecienītākais lauvu medījums ir gnu antilopes, zebras, gazeles un kārpcūkas. Lauvas mēdz atņemt laupījumu arī hiēnām un gepardiem.
Gepards
Gepards ir elegants, slaids un veikls kaķu dzimtas plēsējs ar garām kājām un zeltaini dzeltenu kažoku, ko izraibina melni plankumi. Gepardi ir visātrākais skrējējs no visiem zīdītājiem, īsus posmus viņš spēj noskriet pat 115 kilometru stundā. Meties skriet, jau divu sekunžu laikā gepards spēj attīstīt 70 km/h. Gepards nemanāmi pielavās izraudzītajam upurim un zibenīgi metas tam virsū, noskrienot dažus simtus metru lielā ātrumā.
