Saule
Mūsu Saule ir 5-miljardu gadus veca zvaigzne, kas uztur dzīvību šeit uz Zemes. Tā dod spēku fotosintēzei augu valstī un kalpo par neaizstājamu avotu barībai citiem organismiem uz mūsu planētas. Saules un Zemes mijiedarbība ietekmē sezonalitāti, straumes okeānos, laika apstākļus un klimatu. Saules temperatūra tās kodolā sasniedz gandrīz 16 miljonus grādu pēc Celsija, bet tās virsma ir tik karsta, ka uz tās nespēj eksistēt ne matērija, ne šķidrums. Cilvēkiem ir paveicies, jo Zemes atrodas mazliet mazāk kā 150 miljonus kilometru no Saules. Lai gan Saules sastāvu ietekmē atomu reakcijas, tās ārējais apvalks ļoti tuvu atbilst tam miglāja sastāvam, no kura arī sākotnēji radās Saule kā tāda.
Kā zvaigzne deviņām planētām, neskaitāmiem asteroīdiem, komētām un citiem kosmiskajiem objektiem, Saule sastāda vairāk nekā 99% no visas saules sistēmas masas.
Vispārēji fakti
Diametrs 1,390,000 km (863,706 jūdzes)
Attālums no Zemes 149,597,890 km (9.30 x107 jūdzes) vai 1 astronomiskā vienība
Saules vecums 4.5 - 4.7 x 109 gadi
Izmērs (Zeme=1) 1.412 x 1033 cm3
Masa 1.99 x 1030 kg (7.02 x 1031 unces)
Blīvums 1.41 gm/cm3
Virsmas pievilkšanas spēks (gravitāte) 28 (Zeme = 1)
Dienas garums 25.38 Zemes dienas.
Apkārt ekvatoram virsma apgriežas vienu reizi 25.38 Zemes dienās; tuvāk poliem – vairāk nekā 36 Zemes dienas.
Vidējā temperatūra 5,503.85° C (9,935.93° F)
