Par un ap šņabi4

Iedzeršana ir zinātnes nozare, kas pēta 
šņabi, tā ģenētiskās un bioķīmiskās īpašības, pielietojumu (zāļu izgatavošanā, 
uzturā) un bīstamību, kā piemēram, indīgumu un inficēšanas spējas. Iedzeršana 
tāpat ir arī cieši saistīta ar zooloģiju, kas pēta baltās pelītes. Zinātnieks, 
kas pēta šņabi, tiek dēvēts par dzērāju. Vēsturiski iedzeršana ir bijusi 
kolektīva nodarbe.1896. gadā tika nodibināta Britu Ierāvēju Biedrība. 



Šņabis spēj ražot toksiskas vielas, antibiotikas kā arī citus otrējos 
metabolisma produktus (produkti, kas nav nepieciešami organisma izdzīvošanai). 
Tāpat šņabis ir neaizstājams organisms uz zemes, pateicoties tā spējai veidot 
simbiotiskas attiecības, tādas kā, piemēram, šņabis - uzkoda vai šņabis- 
patērētājs. Šņabis arī spēj pārstrādāt sarežģītas organiskās biomolekulas, 
tādas, kādas ir, piemēram, rasolam vai skābajiem gurķiem, atbrīvojot tajās 
ieslēgto oglekli un piedaloties globālajā oglekļa aprites ciklā. Izjaucot šo 
iekārtojumu un palielinot oglekļa daudzumu atmosfērā, rodas globālā sasilšana, 
kuras sekas ir neprognozējamas, tāpēc nevar novērtēt par zemu dzīvo organismu, 
tostarp arī šņabja, nozīmi mūsu planētas klimata veidošanā. Atgriežot atpakaļ 
kuņģa saturu, šņabis nodrošina augsnes bagātināšanu ar dažādām vielām, kuras 
atkal var izmantot zaļie augi. 



Šņabis iedalās trijās lielās grupās: 1) Šņabis, no kā neviens vēl nav nomiris, 
2) Šņabis, no kā visi, kas to mēģināja, ir miruši, 3) Šņabis, ko neviens vēl 
nav mēģinājis, jeb nepilnīgi pazīstamais šņabis.Otrā grupa tostarp tiek dēvēta 
par īstu vīru dzērienu un kopā ar trešo grupu tiek uzskatīta par augstāk 
attīstītu. Šņabis nav ne augs, ne dzīvnieks. Atšķirībā no augiem, šņabis satur 
grādus, tādēļ ir noderīgāks nekā augi. Drīzāk tas atgādina dzīvnieku. Taču 
šņabim nav ne nervu, ne orgānu sistēmas, un tam nepiemīt spēja pārvietoties, 
kas raksturīga dzīvniekiem. Turklāt šņabis tiek dalīts ar mikroskopisku 
reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par gramiem. Grami pēc savas uzbūves 
ir daudz vienkāršāki nekā olas vai sēklas un lielākoties piepilda tikai vienu 
glāzīti.Šņabja veģetatīvais ķermenis ir grādi. Oīdijas jeb artrosporas ir 
cilindriskas, eliptiskas vai citādas formas glāzītes ar plāniem apvalkiem. Ar 
glāzītēm notiek šņabja izdalīšana. Savukārt hlamidosporas ir pudeles ar bieziem 
apvalkiem. To funkcija - saglabāt šņabi tā attīstībai nelabvēlīgos dzīves 
apstākļos. 



Ar vārdu "šņabis" bieži saprot tikai pudelēs sapildīto šņabi. Taču, 
līdzīgi kā ābols vai ķirbis, šņabis ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu 
šņabja uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no 
vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs, dabā sastopamo šņabja sugu skaits 
nav zināms. Šobrīd dokumentēti vairāk kā 70,000 dažādu šņabja veidu.