›

Meksika 1

8 1

Meksika (oficiāli - Meksikas Savienotās Valstis) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar ASV, rietumos to apskalo Klusais okeāns, dienvidos ar to robežojas Gvatemala un Belize, bet austrumos to apskalo Karību jūra un Meksikas līcis

KLIMATS

Meksikā ir daudzveidīgas ainavas un klimats – no kalnu virsotnēm, kuras patstāvīgi klāj sniegs, līdz sausiem, karstiem tuksnešiem un bagātīgiem lietus mežiem. Klimats mainās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskā platuma grādiem. Apgabalus līdz 910 m virs jūras līmeņa sauc par „karsto zemi”, 910 – 1800 m – par „mēreno zemi” un virs 1800 m – par „auksto zemi”. Mehiko pilsēta atrodas „mērenajā zemē”. Tur ir vēss un sauss klimats ar minimālām temperatūras svārstībām (vidēji 12 – 17 0C). Uz ziemeļiem no Mehiko temperatūras svārstības ir izteiktākas un maksimālā temperatūra var pārsniegt 450C. Tveice un niecīgais nokrišņu daudzums – mazāk nekā 250 mm gadā – lielu tuksnešu un pustuksnešu izveidošanos. Relatīvi sauss klimats ir arī Meksikas centrālajā un dienvidu daļā, un tikai tropiskajos apgabalos Meksikas pašos dienvidos un dienvidaustrumos bieži un pamatīgi līst. Mitrākie Meksikas reģioni ir dienvidu un Jukatana; šie apgabali saņem vairāk nekā 3000 mm nokrišņu gadā.

IEDZĪVOTĀJI

Meksika ir bijusi mājvieta vairākām senām civilizācijām, arī olmekiem, maijiem un actekiem. Acteki Meksikā apmetās 1p 1200.gadu un vietā, kur tagad atrodas Mehiko, uzbūvēja galvaspilsētu Temočtitlanu. Acteku civilizāciju sagrāva spāņu iekarotāji 16.gadsimta sākumā. Dēvēta pat Jauno Spāniju, Meksika bija spāņu pakļautībā līdz 1821.gadam, kad ieguva neatkarību. Tagad no 98 miljoniem meksikāņu Amerikas pirmiedzīvotāji ir 30%. Lielākā etniskā grupa ir metisi – spāņu un indiāņu pēcnācēji, kas ir 60% iedzīvotāju.