Peles
Pieaugusi pele ir 7 - 10 cm gara un 50 -60 g smaga. Dzīves ilgums ap 3 gadi. Grūsnība - 21 dienu, piedzimst 4 - 6 mazuļi.
Turēšana: tur būrī ar metāla restojumu vai daļēji noslēgtā plastmasas. Minimālie būra izmēri 40 x 40 x 40 cm. Būri aprīko ar mājiņu, riteni, tuneļiem. Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā no caurvēja un tiešiem saules stariem. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā).
Ēdināšana: kā pamatbarību izēdina zooveikalos nopērkamo speciālo barību. Papildus dod : *)svaigus un labas kvalitātes augļus un dārzeņus (āboli, bumbieri, gurķi, utt.) *)zaļbarību ( āboliņš un pienenes), ziemā - sienu, *)augļu koku zarus, *)minerālbarību (zooveikalos nopērkami - minerālu akmeņi). Nebarot ar sieru un gaļas izstrādājumiem (desa, žāvēta gaļa utt.)
Dzirdināšana: brīvi pieejams svaigs un nostādināts dzeramais ūdens.
Ja rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu nekavējoties doties pie veterinārārsta
Viss par pelēm:
No tā brīža, kad cilvēks sāka iegūt pārtiku, apstrādājot zemi, peles (Mus musculus) kļuva par pastāvīgiem viesiem to mājokļos. Mājas peles ir sekojušas cilvēku gaitām, līdz ar tiem apdzīvojot pat visattālākos Zemes nostūrus. Daudzās zemēs peles tika uzskatītas par svētiem dzīvniekiem un izmantotas reliģiskos rituālos. Jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu Ēģiptē un Ķīnā baltās peles tika turētas mājās.
Arī medicīnā gadsimtu gaitā pelēm bija atvēlēta nozīmīga loma. Seno laiku zinātnieki peles, to asinis, nagus, vilnu izmantoja dziedniecībā. Patiesībā peles bija daudzu slimību pārnēsātājas un līdz ar žurkām piedalījās nāvējošu slimību izplatīšanā, izraisot postošas epidēmijas. Mūsdienu medicīnā peles ir pārvērstas par izmēģinājumu dzīvniekiem, kurus izmanto zinātniskiem pētījumiem.
Mājas peles vidējais dzīves ilgums ir divi trīs gadi, taču ir zināmas ilgdzīvotājas, kuras pārsniegušas piecu gadu vecumu. Starp mājas pelēm ir sastopami ne tikai pelēki un balti dzīvnieki – ir iespējami visdažādākie to apmatojuma krāsojuma varianti. Pieaugušas peles svars ir 50-60 g. Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Dabiskos apstākļos peles dzīvo baros – organizētās sabiedrībās, kur katrai grupai pieder sava teritorija ar skaidri noteiktām robežām.
Bez mājas pelēm arvien biežāk nebrīvē tiek turēti arī eksotiskie grauzēji. Viens no tiem – tuksnešu un pustuksnešu iemītnieces smilšu peles. To augums var sasniegt 18 cm, kažociņš ieturēts dabiski brūnganos toņos, taču izaudzētas arī rudas, baltas un melnas varietātes. Aste klāta ar īsu vilniņu, kas galā veido pušķīti. Biežāk nebrīvē tiek audzētas Mongolijas smilšu peles. Šie dzīvnieki ir viegli pieradināmi, sevišķi, ja apmācības procesā tiek izmantoti kādi gardumi – rozīnes, miltu tārpi, saulespuķu sēkliņas.
Arvien lielāku popularitāti grauzēju draugu vidū izpelnās interesanti dzīvnieki – adatpeles. Adatpeļu dzimtene ir daļa Āzijas un Āfrikas, Saūda Arābija, Kipra un Krēta. Savu nosaukumu tās ieguvušas sava neparastā izskata dēļ. Biežāk sastopamas ir Kairas adatpeles (Acomys cilisticus). To ķermeņa garums ir 7-12 cm, aste gandrīz tikpat gara. Šīm pelēm ir simpātisks purniņš ar spožām, apaļām melnām actiņām un glītām apaļām austiņām. Mīkstajā kažociņā uz muguras ir cietas, asas adatas kā ezim, ķermeņa apakšpuse klāta ar mīkstu, baltu vilnu.
Savvaļā šie dzīvnieki mitinās pašu izrakstās alās, taču var apdzīvot arī citu grauzēju iekārtotās mājvietas. Dzīvo grupās, aktīvas ir agri no rīta un vēlu vakaros. Ēdienkarte sastāv pārsvarā no augu valsts barības.
Turēšana
Peļu turēšana mājas apstākļos nesagādā grūtības. Jāņem vērā vienīgi tas, ka peles ir bara dzīvnieki, tādēļ savam mīlulim jāvelta pietiekami daudz laika un uzmanības. Lai radītu dzīvniekam komfortablākus apstākļus, labāk turēt mājās divus viena dzimuma dzīvniekus. Gan tēviņi, gan mātītes savā starpā labi satiek.
Dzimumbriedumu mājas peles sasniedz apmēram mēneša vecumā. Peļu pārim ģimenes pieaugums var būt pat desmit reizes gadā, katrā metienā parasti dzimst seši mazuļi. Grūsnība ilgst divdesmit vienu dienu. Tādējādi nav grūti aprēķināt, cik pēcnācēju iegūsiet, turot mājās pretējā dzimuma peles. Iegādājoties peli, labāk izvēlēties mātīti, jo tēviņi biežāk mēdz iezīmēt savu teritoriju ar urīnu. Smilšu pelēm vairošanās sezonā no pavasara līdz rudenim parasti ir līdz pieciem metieniem, ar četriem pieciem mazuļiem katrā. Smilšu pelēm nepiemīt specifiska smaka.
Peļu turēšanai piemērots vismaz 40 x 40 x 40 cm liels stiepļu būrītis, kurā ievietots ritenis skriešanai un visdažādākās kāpnītes un tuneļi peles nodarbībām. Plastikāta vai stikla akvāriji nav pārāk piemēroti mājas peles dzīvei, jo tajos nav pietiekamas ventilācijas iespējas un ir grūti izvietot vingrošanas rīkus. Pakaišiem vislabāk izmanto skaidas. Smalkas zāģu skaidas vai kūdra nav piemērots substrāts, jo putekļi var iekļūt dzīvniekam acīs, elpošanas ceļos un izraisōt iekaisumu, bez tam tie arī smērē kažociņu.
Adatpeles dzīves apstākļi līdzīgi mājas pelei. Adatpelei būrītī jābūt mājai, kurā tā veido midziņu, atpūšas un audzina pēcnācējus. Adatpeles labprāt dzīvo kompānijā – vienā būrītī var turēt pāri, arī pieaugušie mazuļi var palikt dzīvot kopā ar vecākiem.
Smilšu pele būs pateicīga, ja tās mitekli iekārtos akvārijā, kur divas trešdaļas no tilpuma aizņem kūdras, zemes un salmu maisījums, kuru var pēc patikas rakt un būvēt alas. Ikdienā pilnīgi pietiek, ja nomaina virsējo netīro grunts slāni, ģenerāltīrīšanu veicot reizi mēnesī. Smilšu peļu labsajūtai nepieciešamas smilšu vannas.
Barošana
Peļu uzturam visvienkāršāk un veselīgāk ir izmantot gatavo sauso barību, kas nopērkama veikalos. Šo barības maisījumu sastāvā iekļautas nepieciešamās uzturvielas, vitamīni un minerālvielas. Bez sausā barības pelēm nelielā daudzumā piedāvā dažādus zaļumus un augļus, gan svaigus, gan arī žāvētus. Peles nebaro ar sāļiem produktiem, piemēram, sieru un desu. Dzīvniekam vienmēr jābūt pieejamam svaigam dzeramajam ūdenim. Ērti izmantojamas ir automātiskās dzirdinātavas, kurās ūdens ilgi paliek tīrs un nepiesārņots. Bļodiņā ūdens jāmaina vairākas reizes dienā.
Smilšu peles nepieciešamo šķidrumu pārsvarā uzņem ar sulīgu barību. To ēdienkartē nedrīkst trūkt siena un dzīvnieku valsts olbaltumvielu – miltu tārpu un sienāžu. Šiem grauzējiem patīk laiku pa laikam asināt zobus, graužot lapu koku zariņus, patīk plucināt papīru, būvējot ligzdu. Arī adatpelēm vienu divas reizes nedēļā piedāvā miltu tārpus.
Veselība
Ievērojot šo dzīvnieku īso mūžu, peļu saimnieki nav pārāk bieži veterināro klīniku apmeklētāji. Biežākās peļu saslimšanas saistītas ar nepareizu barošanu. Retāk nekā žurkām, tomēr arī pelēm ir sastopami dažāda rakstura audzēji. Lai garastainos grauzējus, ņemot rokās, nesavainotu, labāk satvert aiz astes, ar otru roku pieturot zem vēderiņa.
