Iepatikās veidot rakstus kaut kā un tieši pa dabu. Iepriekš rakstīju par zivīm, nu ir kārta Latvijas dižākajiem savvaļas dzīvniekiem. Gan medījamiem, gan nemedījamiem.
Medībās esmu piedalījies tikai vienu reizi. Sen atpakaļ. Tas kaut kā barbariskās izskatās. Taču senatnē cilvēki tikai tā vien pārtika. Lielveikalu jau tad nebija :)
Esmu ēdis briedi, stirnu un mežacūku. Medījuma gaļa ir pavisam kas cits. Nav kā lielveikalos nopērkamais cūkgaļas draņķis, kas piebāzts ar visādiem stereoīdiem un stabilizatoriem. Tāpēc brīnamies, ka sākam resnēt :P
Latvijas fauna 2 - dzīvnieki27
37
0
Meža cūka - diezgan izplatīts dzīvnieks Latvijas mežos. Pārtiek no dažādu augu saknēm, kuras ar savu šņukuru atsedz no zemes. Vēl arī nesmādē gaļu - putnēnus, kāpurus, putnu olas utt. Tātad visēdājs. Staigājot pa mežu, sevišķi pavasarī, jābūt nedaudz uzmanīgam. Jo var nejauši satikt mātīti ar sivēniem. Meža cūcienes tad parasti ir ļoti nejaukas un tad jājož ko kājas nes uz augstāko koku. :) Meža kuiļu ilkņi ir ļoti iecienīta medību trofeja.
Alnis - lielākais no LV sastopamajiem pārnadžiem. Apdzīvo visdažādākos mežus, krūmājus, jaunaudzes, purvu malas, aizaugušus izcirtumus un pļavas. Daļējs nometnieks. Pēdējo gadu laikā to medīšana ir samazinājusies. Jo aļņi vairs nav tik daudz kā agrākos laikos.
Vilks - suņu dzimtas plēsējs. Latvijā sastopams lielos, vecos mežos. Mīt netālu no purviem.
Bebrs - dambju būvētājs, grauzējs. Par šā dzīvnieka klātbūtni var spriest pēc tā atstātajiem "nedarbiem" t.i. nogāztiem kokiem, no kuriem netālu atrodas spics celms ar pamatīgu skaidu čupu. Kas tur ko brīnīties, ja tam daba ir devusi stiprus zobus, kā kaltus. :) Bebri dzīvo no zariem un dubļiem celtā mājoklī, kur iekšpusē virs ūdens līmeņa ir sausa telpa. Bebri ir augēdāji. Barība mainās atkarībā no gadalaika. Rudenī un ziemā ēd kokus, kam mīkstāka koksne, piemēram, apses un vītolus.
Āpsis - plēsējs, kas sastopams visā Latvijā. Dzīvo mežu sausākās vietās, pašraktās alās. Aktīvs naktīs. Ziemu pavada alās neaktīvā stāvoklī. Riesto pavasarī vai vasarā, bet mazuļi (2-6) dzimst nākošā gada pavasarī. Savairojoties var kaitēt medību saimniecībai.
Briedis - augēdājs, pārnadzis. Pazīstams ar savu lielo rotu - ragiem. Ragi ir tikai tēviņiem. Tie katru gadu tiek nomesti, un ataug no jauna.
Cauna - šķiet piemīlīgs dzīvnieciņš ar smuku, mīlīgu purniņu. Bet - zem tā visa slēpjas slepkava. Ko darīsi - dzīvniekam tā jāpārtiek. Ēd mazus putniņus, to mazuļus no ligzdām, olas. Drauds arī grauzējiem - zaķiem un vāverēm.
Ezis - samērā bieži sastopams dzīvnieks Latvijā. Dzīvo jebkur, kur var atrast labu slēpni, tam parasti nolūko palielas zaru čupas. Pārtiek no pelēm, čūskām. Viņiem liela delikatese ir dažādi gliemeži, it sevišķi vīngliemeži.
Jenotsuns - neizvēlīgs visēdājs, kas sastopams visai bieži Latvijas mežos. Briesmu gadījumā izliekas beigts. Latvijā padomju laikā tika masveidā ievesti, jo uzskatīja, ka būs labs medījams dzīvnieks kažokādām. Dzīvo pārī līdz pat mūža galam.
Lapsa - suņu dzimtas plēsējs. Lapsu skaits Latvijā ik gadus svārstās no 10000 – 12000. Galvenie iemesli, kas nosaka lapsas skaita svārstības, ir parazīti un slimības (kašķis, trakumsērga), lielie plēsēji (galvenokārt vilki) un barības trūkums. Peļveidīgo grauzēju savairošanās veicina arī lapsu vairošanos.
