Dzīvnieki un putni.4

Lapsu barībā dominē peļveidīgie grauzēji; ja to ir maz, tad lapsas ķer arī lielos zīdītājdzīvniekus, piemēram, zaķus, stirnas un mežacūku mazuļus, kā arī putnus. Biežāk nekā vilks, lapsas barībā izmanto kukaiņus un augus (ogas, augļus, sēklas).Lapsu varētu saukt par nometnieku. Ziemā, kad maz medījuma, tā ēd arī kritušos dzīvniekus. Lapsa ir aktīva visu gadu. Tā biežāk medī krēslā un naktī nekā dienā. Sliktā laikā un lielā salā lielāko diennakts daļu lapsa pavada alā un dažādās, dabiskās slēptuvēs.

Ezis pieder kukaiņēdāju kārtai. Bet tas nebūt nenozīmē, ka viņš pārtiek tikai no kukaiņiem. Nebūt nē! Godīgi sakot, viņš labprāt ēd visu, kam ir gaļas smaka. Visu, ko vien var saost, atrast, noķert vai kā citādi dabūt. Viņš ēd daudz. Viņš ir liels rīļa. Galvenokārt tomēr viņš barībai izmanto kukaiņus (arī indīgus) un to kāpurus, tārpus (sliekas), gliemežus. Vēl – retumis noķer kādu abinieku.

Lielā panda, lai arī pieder plēsēju kārtai, ir veģetāriete, tā pamatā ēd bambusa dzinumus un zarus. Lielajai pandai tāpat kā citiem plēsējiem gremošanas sistēma slikti pārstrādā celulozi, tādēļ panda no bambusiem nepaņem visu iespējamo enerģiju un olbaltumvielas.

Pūce. Bet daba neliekuļo! Atšķirībā no daudziem cilvēku izdomātiem dieviem viņa necenšas izlikties saudzīga pret katru savu bērnu – dabai katrs atsevišķs indivīds nav nekas, daba to vieglu roku, ja vajag, upurēs visas populācijas interesēs