Dzīvnieki-rekordisti21

Cikāde iekļuvusi ginesa reordu grāmatā pateicoties augstajam lēcienam.Šis mazais kukainītis,tikai 6mm garš, spēj uzlekt gaisā pat 70 cm.augstumā.Cilvēks ar šādām spējām spētu uzlekt uz 210m.augsta debesskrāpja jumta no zemes.Cikādes ir nelieli kukaiņi ar labi attīstītām pakaļkājām, kas daudzām sugām piemērotas lēkšanai. Cikādes sastopamas uz lakstaugiem, retāk uz kokiem un krūmiem. Vairākums šo kukaiņu sūc augu sulu. Var izplatīt augu vīrusus. Latvijā konstatēta 231 suga (pasaulē – ~21 000). Viena no biežāk sastopamajām sugām ir parastā putcikāde (Philaenus spumarius) (pavisam Latvijā konstatētas 8 putcikāžu sugas). Raksturīgi, ka putcikādes kāpuri izdala īpašu vielu saturošu šķidrumu, ko saputo, ievadot tajā gaisa burbuļus, veidojot tā saucamos „raganu spļaudekļus” . Šajās putu pikās kāpuri dzīvo un sūc augu sulu, kamēr pieaug.

Āfrikas antilope impāla,kas zināma ar savām tievajām kājelēm un masīvajām ciskām tieši tāpat ir zināma ar savām lēkšanas spējām. Ja to izbiedē,tā spēj palēkties 3m. augstumā un aizlēkt 10m.tālu.Protams,tas palīdz izvairīties no nokļūšanas uz kāda plēsēja vakariņu galda,taču bieži vien šīs antilopes tā izklaidējās vienkārši lēkākot gaisā.

2007.gadā sarkanā puskuitala veica pašu garāko pārlidojumu bez nolaišanās. Deviņu dienu laikā veicot 11500 km. no apmešanās vietas Aļaskā uz jauno apmešanās vietu Jaunzēlandē,bez nolaišanās ,lai paēstu vai padzertos. Sava garā ceļojuma laikā putns pazaudēja gandrīz 50% no sava ķermeņa savara.

Katru gadu veiktos tumšā vētras putna pārlidojumus pārtikas meklējumos var pielīdzināt sarkanā puskuitala lidojumam,jo šie spalvainie maratonisti katru gadu veic pārlidojumu no Jaunzēlandes uz Ziemeļu puslodi ,kas sastāda apmēram 64000 km. katru gadu

2005.gadā Lielā baltā haizivs veica lielāko migrācijas ceļu,kamēr vien tā tiek pētīta un novērota. Pētnieku nodēvēta haizivs Nikola veica migrāciju no Āfrikas migrējot uz Austrālijas piekrasti,nopeldot 20 000 km. Ceļojums ilga 9 mēnešus un tas tiek saukts par garāko jūras iemītnieku un zivju veikto ceļojumu,atgriešoties dzimtajos ūdeņos.Novērošanas sistēmas parādija,ka haizivs ļoti daudz laika pavadīja pie ūdens virsas,kas liek domāt ,ka tā viņas izmanto kaut kādu virszemes navigācijas punktu,pēc kā tās orientējās ūdens plašumos.

Par ātrāko zivi pasaulē tiek dēvēta buriniekzivs(Sailfish jēdzīgāku nosaukumu latviešu valodā neatradu),kas īsos uzrāvienos var sasniegt peldēšanas ātrumu 109 km/h. Šīs zivis parasti medī grupās izplēšot savu spuru uz muguras un ar savu ātrumu nomedījot sardīnes vai anšovus.

Ātrākais dzīvnieks uz zemes ir gepards,kas spēj sasniegt skriešanas ātrumu 96km/h nieka 3 sek.Bet šāds paātrinājums rada lielu slodzi ķermenim un tiek patērēta liela enerģija,tāpēc gepards var noskriet tikai 274 m. šādā ātrumā.

Ātrākā lidotāja tituls dzīvnieku pasaulē pieder lielajam piekūnam. Izmantojot pašnāvniecisku lidošanas tehniku,metoties ar galvu pa priekšu lejā, ar ātrumu 322 km/h,pēc kārtējā baloža. Viņš sagrābj savu upuri ar asajiem nagiem gaisā un nosēžās uz zemes,lai to notiesātu.