Uzmanību!!! Lasīt TIKAI tiem,kuri PATIEŠĀM mīl dzīvniekus!!!
Labdien!
Mani sauc Datele. Gribēju jums pastāstīt savu dzīves stāstu. Viss sākās tā....
Atceros,kā gulējām kopā ar brālīšiem un māsiņām tumšā midziņā pie mammas siltajiem sāniem. Bijām paēduši un apmierināti. Mamma reizēm kur aizgāja, mēs viens otru sildījām līdz viņa atgriezās un tad mēs atkal dabūjām pilnus punčus un varējām čučēt tālāk. Tā tas turpinājās kādas desmit dienas,līdz mamma pēkšņi vairs neatgriezās... Mums kļuva auksts un puncīši sāka kurkstēt arvien skaļāk... Tad nu mēs ar brālīti nolēmām iet mammu meklēt. Izlīdām no savas drošās midziņas pasaulē - tur gan bija gaišs!!! Tik gaišs ka pat mūsu tikko atvērušās actiņas iesāpējās. Tā nu mēs uzmanīgi čāpojām un pa reizei pasaucām mammu bet nekā...
Pēkšņi vienā brīdī kaut kas nogranda,kļuva tumšs un mums uzgāzās kas ciets,auksts un smags,mūs abus piespiežot pie zemes. Kādu brīdi pat neaptvērām,kas notiek,tad,sapratuši,ka esam briesmās,sākām saukt pēc palīdzības,taču neviens mūs nedzirdēja. Tā gāja laiks. Pāc ilga laika jutu,ka mans brālītis mani vairs nesilda un arī nesauc palīgā. Paķeksēju viņu ar ķepu - bet nekā... Sapratu,ka arī man spēku palicis pavisam maz un drīz es klusēšu tāpat,kā mans brāļuks.
Saņēm pēdējos spēkus un sāku saukt palīgā cik vien skaļi spēju. Sadzirdēju soļus. Kāds virs manis kaut ko sāka šķindināt un pēkšņi - ieraudzīju gaismu!!! Kāds līdz šim neredzēts radījums mani izcēla no aukstā sprosta. Izstiepu ķepas un pieķēros pie šī radījuma,jo kāda iekšējā balss man teica,ka te būšu drošībā. Mani atkal apņēma tumsa,bet šoreiz silta un droša! Tiku kaut kur nesta,kaut kas noklaudzēja un es sāku šūpoties. Pēc brīža šūpošanās mitējās un es atkal tiku nesta. Mani nosēdināja uz kaut kā mīksta un pūkaina. Tad šis radījums atkal nāca ar kaut ko rokās. Tas bija trauks,no kura man ar kādu spīdīgu priekšmetu kaut ko mēgināja bāzt mutē. Pagaršoju - tas bija pieniņš - ne nu gluži tik garšīgs kā manai mammai,bet manam tukšajam puncītim tas šķita neizsakāmi garšīgs! Pēc laika pie manis pienāca - kaķis!!!! Ne nu gluži tik liels un skaists kā mana mamma,bet arī ne tik maziņš kā es!!! Tagad mēs esam labākie draugi un man ir ģimene!!! Savu mammu un brāļus gan vairs neesmu satikusi,bet sūdzēties man nav,par ko!!! Vienīgi - reizēm es pārāk daudz tieku bučota,bet tas ir tīri patīkami!!!
