Es zinu,jūs gribat ;)
Jau senie latīņi citronam deva nosaukumu “medicia”, kas nozīmē “ārsts”, tā norādot uz šī augļa dziednieciskajām īpašībām. Citrons kā veselības auglis valstīs, kur tas neaug, nav apgrūtināts ar augstiem muitas nodokļiem, lai cenas ziņā tas katram būtu pieejams. Citronu lieto pie daudziem ēdieniem, no tā sulas pagatavo dažādus atspirdzinošus dzērienus un smaržīgu eļļu. Ārstniecībā lieto gan citronu sulu, gan mizu un sēklas.
Citrona sula savelk, kairina, atspirdzina, dzesina slāpes, tīra asinis, dzen sviedrus un pūšļa un nieru akmeņus un smiltis. Tā uzlabo žulti, gremošanu, asinscirkulāciju un ēstgribu. Tā palīdz pret cingu un dzelteno kaiti, histēriju, galvas sāpēm, vemšanu, neregulārām mēnešreizēm, reimatismu, iesnām un dažādiem iekaisumiem. Ar to izdzen cērmes un lenteņus, noņem izsitumus, blaugznas, kārpas un varžacis.
Ūdenī atšķaidīta citrona sula ir labs skalošanas un apmazgāšanas līdzeklis brūcēm un neveselai ādai. Tā palīdz pret drudzi, galvassāpēm, klepu un aizsmakumu, kā arī attīra organismu no kaitīgām vielām, noēd zobakmeni, sadziedē jēlumus un noberzumus. Ar atšķaidītu citronu sulu var iznīcināt izsitumus un vasaras raibumus, iegūstot mīkstu un skaistu ādu.
Citrona vietā var lietot arī citronskābi. 4g citronskābes ir līdzīgi vienam veselam, vidēja lieluma citronam. To lieto ūdenī atšķaidītu kā atvēsināšanas un atspirdzināšanas līdzekli.
No citrona mizas gatavo citroneļļu, ko lieto pie acu slimībām un dažādos ādas kremos. Savukārt citrona sēklas palīdz pret cērmēm.
