Marihuāna - kanabiss, anaša, zālīte, gandža, plāns vai vienkārši Marija Huana.
Vēsture - Zālīti jau sāka pielietot 8500 g. pirms Kristus dzimšanas. Izrakumos tika atrastas kaņepju sēklas un pīpes svētajās rituālu vietās Rumānijā. Kaņepes medicīniskos nolūkos tikušas izmantotas jau Senajā Indijā un Tuvajos Austrumos, kur tās izmantoja kā pretsāpju, pret epilepsijas, pret krampju līdzekli, kā arī pret vemšanu. 19. gadsimtā angļu kara mediķi, Anglijai kolonizējot Indiju, marihuānas preparātus lietoja līdzīgos nolūkos - kā pretsāpju līdzekli un muskuļu spazmu noņēmēju.
Kur meklēt? - Kaņepes aug arī Latvijā, bet tajās atšķirībā no Indijas kaņepēm ir zems tetrahidrokanabinolu (THC) saturs, tāpēc parastos apstākļos augošās auga daļas - nevar tikt izmantotas smēķēšanai. Tomēr nelegālie dienvidu kaņepju sēklu izplatītāji tās var iesūtīt arī Latvijā un siltumnīcu apstākļos var izaudzēt kaņepes ar augstu THC saturu.
Marihuāna - ir izžāvētu ziediņu, lapiņu un sīko zariņu samalts maisījums zaļgani brūnā krāsā ar rūgtu garšu un raksturīgu kaņepju smaržu, kas dedzināta (smēķēta) rada specifisko kaņepju virvju degšanas smaku. Marihuāna var būt presētā formā, var būt maisiņos, vai ar to var būt jau uzpildītas cigaretes.
Iedarbība - Smēķējot "zālīti" pēc 10 līdz 30 sekundēm caur plaušām THC nonāk arteriālajās asinīs un ar tām smadzenēs un nervu šūnu membrānu receptoros. Maksimālā koncentrācija asinīs parādās pēc 60 līdz 70 minūtēm, iegūtās sajūtas var ilgt līdz 6 stundām. THC ļoti labi šķīst taukaudos, taukos THC var atrast pat pēc 2 līdz 3 nedēļām, tādejādi THC ir spējīgs ilgstoši iespaidot cilvēka psihi. Nav pamatota marihuānas pielietošana medicīnā, jo tās iedarbību ir spējīgi aizvietot daudz efektīvāki un nekaitīgāki ārstniecības līdzekļi.
* Interesants fakts - Agrāk zālīti izmantoja medicīnā, proti pie vemšanas vēža ķīmiskajā terapijā. Pirms apstarošanas pacienti varēja uzsmēķēt , zālīte novērsa vemšanu un sāpes, kas parasti seko pēc apstarošanas.
Zālīti arī izmantoja glaukomas ārstēšanā un AIDS sindroma nomākšanā.
Protams marihuāna nebija nekāds brīnumlīdzeklis, un pēc dažādiem eksperimentiem un testiem aizliedza pielietot medicīnā, to aizstāja citi medikamenti, kuriem nebija blaknes un kuri bija efektīvāki.
Efekts - Sākumā lietotājs izjūt labsajūtu, jautrību (bez kāda pamata), smieklu lēkmes, možumu, pļāpīgumu, reizēm mieru, atslābumu vai miegainību. Reibumā rodas pašpārliecinātība, lai gan patiesās cilvēka spējas pavājinās. Var sākties uzbudinājums un agresivitāte. Izmainās telpas, krāsu, skaņu un smaržu uztvere.
Kur tad bez Defekta - Sāksim ar to ka ja lietosi zāli pastāvīgi, tavas iespējas kļūt par tēvu pazemināsies par 60% . Ilgstoši lietojot marihuānu, rodas dažādi veselības traucējumi, galvenokārt plaušu slimības . Hroniskās plaušu slimības (bronhīts, emfizēma, plaušu vēzis) ir analoģiskas tabakas smēķēšanas izraisītajām. Pasliktinās arī atmiņa, lai gan zāli esi pārtraucis lietot atmiņas traucējumi novērojami vēl 6 nedēļas pēc tam. Kanabiss izraisa cilvēka imunitātes pavājināšanos, un nervu sistēmas saindēšanos - tas noved pie personības izmaiņām , tās ir tik dziļas, ka man, ārstam, sastopoties ar zāles pīpētāju, jāsāk uztraukties, vai tikai nav darīšana ar šizofrēnijas slimnieku. Proti, šiem cilvēkiem parādās emocionāli traucējumi, biežas depresijas, viņi nevar saņemties kaut ko iesākt, raksturīga tukša spriedelēšana, fantazēšana, noslēgšanās sevī, un sākas autisms - darbošanās motivācijas trūkums. Īstenībā - tas arī ir visbīstamākais. Runā, ka marihuāna ir Trojas zirgs, kas sagatavo ceļu citām narkotikām. Kad cilvēks sapinies zālītē un jūt, ka nav labi, viņš sāk meklēt stimulatorus - amfetamīnu, Extazy, vēlāk - kokaīnu un heroīnu. Avoti- narko.lv aids.lv wikipedia.org narcomania.lv
