Persijas kaķu šķirne ir viena no senākajām kaķu audzētāju izveidotajām šķirnēm, arī viena no populārākajām pasaulē. Protams, mode mainās un mēdz būt, ka Persijas kaķiem jāatkāpjas citu šķirņu priekšā popularitātes ziņā, taču joprojām valda uzskats, ka tā ir vispopulārākā un izplatītākā šķirne pasaulē, par ko liecina neskaitāmas kaķu audzētavas ASV, Eiropā, īpaši Nīderlandē, un citur. Latvijā pirmie ievestie šķirnes kaķi, ar kuriem sākās felinoloģija mūsu valstī, arī bija Persijas kaķi. Persijas kaķiem izskats ir kopējs visai šķirnei, taču tos atšķir vilnas un acu krāsa, tāpēc izstādēs tie tiek vērtēti pa krāsām. Persiešu dzimtene, kā uzskata daļa felinologu, ir Irāka, Irāna, Turcija un Armēnija ar tām piegulošajiem reģioniem, kur šie kaķi dzīvojuši jau vissenākajos laikos. Citi felinologi turpretī uzskata, ka Persijas kaķi veidojušies no savvaļas kaķa manula, tam krustojoties ar citiem kaķiem, un tātad mituši vairāk Āzijas reģionos. Jebkurā gadījumā pirmie rakstiskie avoti par šo kaķi saistās ar 1626. gadu, kad kaķus sāka ievest Eiropā. Avoti vēsta, ka kaķus ieveduši itāļu tirgotāji, pirmie dzīvnieki bijuši tikai baltā, sarkanā un sudraboti svītrotā krāsā, pārējās krāsu varietātes izveidojušās daudz vēlāk. Šo kaķu selekcijā plaši izmantoja Angoras kaķus, kuriem ir dažas kopējas iezīmes ar Persijas kaķiem, bet ir arī virkne atšķirīgu iezīmju, īpaši tas sakāms galvas veidojumu. Strādājot ar kaķu selekciju, šī radniecība ar Angoras kaķiem jāpatur prātā, jo nereti nepareizas partneru izvēles rezultātā kaķēniem būs stipri izteiktas Angoras kaķu iezīmes - gan pagarināti ķermeņi, gan gari deguni utt. Tas visbiežāk notiek, ja kaķu audzētāji, vēlēdamies iegūt un nostiprināt kādu Persijas kaķu šķirnes krāsu toni, ilgstoši pāro kaķus ar vienādu vilnas krāsu. Šādos pārojumos dzimušajiem kaķēniem gan uzlabojas krāsa, bet pasliktinās tips, kas kļūst līdzīgs Angoras kaķiem. Pirmie Persijas kaķi šokolādes un violetā krāsā bieži saņēma zemākas atzīmes tieši šī iemesla dēļ. Lai iegūtu augstas kvalitātes pēcnācējus, vislabāk savai kaķenei izvēlēties runci, kam nav radniecības ar kaķeni. Protams, dzīvnieku selekcijā tiek izmantota arī tuvradniecīgā pārošana - inbrīdings - taču šādos pārojumos var iegūt arī ļoti sliktas kvalitātes pēcnācējus, tāpēc pieredzējuši audzētāji tuvradniecību pieļauj tikai 3. un 4. paaudzē. Persijas kaķi ir dzīvnieki ar īsu, masīvu, muskuļotu ķermeni, arī kakls ir īss, resns, platas krūtis, resnas un īsas kājas ar apaļām, lielām ķepām, kuru pirksti cieši sakļauti. Persijas kaķu raksturīgo ķermeņa uzbūvi apzīmē ar angļu vārdu cobby, kas nozīmē "kompakts, masīvs". Šo terminu izmanto arī citās valodās kā felinoloģijas terminu kaķu uzbūves raksturojumam. Persijas kaķa galva atšķiras no citu šķirņu kaķu galvām gan lieluma, gan uzbūves ziņā. Tā ir ļoti liela, apaļa, kas nozīmē, ka kaķa galvas platums horizontāli ir tikpat liels kā vertikāli. Piere ir plata, velvēta, pāreja no pieres uz degunu ir dziļa, it kā iespiesta (tā saucamais stop jeb break). Deguns ir īss, plats, it kā uzrauts, deguna spoguļa augšējā līnija atrodas acu apakšējo plakstiņu vai acs viduslīnijas līmenī. Acīm jābūt novietotām plati, tām jābūt lielām, apaļām, nedaudz izvelbtām, labi atvērtām. Ausis ir maziņas, plati novietotas, ar noapaļotiem galiem. Aste īsa, taisna, resna visā garumā. Persijas kaķa vilnai ir jābūt biezai, taisni augošai, garai un zīdainai. Uz kakla un krūtīm vilna ir garāka un veido krāšņu apkakli. No ausu pamatnes sāniski aug garas spalvas, tādas pat aug arī ķepu pirkstu starpās. Aste klāta ar garu, biezu, viscaur vienāda garuma vilnu. Persijas kaķa kvalitāte ir atkarīga no tā, cik lielā mērā iepriekš minētās īpašības tam piemīt. Ja jūs audzējat Persijas kaķus, bet ģenētikas zināšanas ir vājas, lūdziet padomu savā klubā pie šķirnes vadītāja, lai izvēlētos partnerus. Līdz 1980. gadam katrai Persijas kaķu varietātei bija izstrādāta sava vērtēšanas sistēma, bet 1980. gadā iedibināja kopīgu vērtējuma skalu visām krāsām. Ir sastopami melnie, baltie, zilie, sarkanie, krēmkrāsas, dūmakainas krāsas, kamejas krāsojuma, svītroti, šinšillas, bruņurupuča (arī ar baltu), divkrāsainie, arlekīnkrāsas, vana krāsas Persijas kaķi.
Persijas kaķi *7
29
0
Vnk dievinu tos pūkainīšus :)
Persijas kaķu šķirne ir viena no senākajām kaķu audzētāju izveidotajām šķirnēm, arī viena no populārākajām pasaulē. Protams, mode mainās un mēdz būt, ka Persijas kaķiem jāatkāpjas citu šķirņu priekšā popularitātes ziņā, taču joprojām valda uzskats, ka tā ir vispopulārākā un izplatītākā šķirne pasaulē, par ko liecina neskaitāmas kaķu audzētavas ASV, Eiropā, īpaši Nīderlandē, un citur. Latvijā pirmie ievestie šķirnes kaķi, ar kuriem sākās felinoloģija mūsu valstī, arī bija Persijas kaķi. Persijas kaķiem izskats ir kopējs visai šķirnei, taču tos atšķir vilnas un acu krāsa, tāpēc izstādēs tie tiek vērtēti pa krāsām. Persiešu dzimtene, kā uzskata daļa felinologu, ir Irāka, Irāna, Turcija un Armēnija ar tām piegulošajiem reģioniem, kur šie kaķi dzīvojuši jau vissenākajos laikos. Citi felinologi turpretī uzskata, ka Persijas kaķi veidojušies no savvaļas kaķa manula, tam krustojoties ar citiem kaķiem, un tātad mituši vairāk Āzijas reģionos. Jebkurā gadījumā pirmie rakstiskie avoti par šo kaķi saistās ar 1626. gadu, kad kaķus sāka ievest Eiropā. Avoti vēsta, ka kaķus ieveduši itāļu tirgotāji, pirmie dzīvnieki bijuši tikai baltā, sarkanā un sudraboti svītrotā krāsā, pārējās krāsu varietātes izveidojušās daudz vēlāk. Šo kaķu selekcijā plaši izmantoja Angoras kaķus, kuriem ir dažas kopējas iezīmes ar Persijas kaķiem, bet ir arī virkne atšķirīgu iezīmju, īpaši tas sakāms galvas veidojumu. Strādājot ar kaķu selekciju, šī radniecība ar Angoras kaķiem jāpatur prātā, jo nereti nepareizas partneru izvēles rezultātā kaķēniem būs stipri izteiktas Angoras kaķu iezīmes - gan pagarināti ķermeņi, gan gari deguni utt. Tas visbiežāk notiek, ja kaķu audzētāji, vēlēdamies iegūt un nostiprināt kādu Persijas kaķu šķirnes krāsu toni, ilgstoši pāro kaķus ar vienādu vilnas krāsu. Šādos pārojumos dzimušajiem kaķēniem gan uzlabojas krāsa, bet pasliktinās tips, kas kļūst līdzīgs Angoras kaķiem. Pirmie Persijas kaķi šokolādes un violetā krāsā bieži saņēma zemākas atzīmes tieši šī iemesla dēļ. Lai iegūtu augstas kvalitātes pēcnācējus, vislabāk savai kaķenei izvēlēties runci, kam nav radniecības ar kaķeni. Protams, dzīvnieku selekcijā tiek izmantota arī tuvradniecīgā pārošana - inbrīdings - taču šādos pārojumos var iegūt arī ļoti sliktas kvalitātes pēcnācējus, tāpēc pieredzējuši audzētāji tuvradniecību pieļauj tikai 3. un 4. paaudzē. Persijas kaķi ir dzīvnieki ar īsu, masīvu, muskuļotu ķermeni, arī kakls ir īss, resns, platas krūtis, resnas un īsas kājas ar apaļām, lielām ķepām, kuru pirksti cieši sakļauti. Persijas kaķu raksturīgo ķermeņa uzbūvi apzīmē ar angļu vārdu cobby, kas nozīmē "kompakts, masīvs". Šo terminu izmanto arī citās valodās kā felinoloģijas terminu kaķu uzbūves raksturojumam. Persijas kaķa galva atšķiras no citu šķirņu kaķu galvām gan lieluma, gan uzbūves ziņā. Tā ir ļoti liela, apaļa, kas nozīmē, ka kaķa galvas platums horizontāli ir tikpat liels kā vertikāli. Piere ir plata, velvēta, pāreja no pieres uz degunu ir dziļa, it kā iespiesta (tā saucamais stop jeb break). Deguns ir īss, plats, it kā uzrauts, deguna spoguļa augšējā līnija atrodas acu apakšējo plakstiņu vai acs viduslīnijas līmenī. Acīm jābūt novietotām plati, tām jābūt lielām, apaļām, nedaudz izvelbtām, labi atvērtām. Ausis ir maziņas, plati novietotas, ar noapaļotiem galiem. Aste īsa, taisna, resna visā garumā. Persijas kaķa vilnai ir jābūt biezai, taisni augošai, garai un zīdainai. Uz kakla un krūtīm vilna ir garāka un veido krāšņu apkakli. No ausu pamatnes sāniski aug garas spalvas, tādas pat aug arī ķepu pirkstu starpās. Aste klāta ar garu, biezu, viscaur vienāda garuma vilnu. Persijas kaķa kvalitāte ir atkarīga no tā, cik lielā mērā iepriekš minētās īpašības tam piemīt. Ja jūs audzējat Persijas kaķus, bet ģenētikas zināšanas ir vājas, lūdziet padomu savā klubā pie šķirnes vadītāja, lai izvēlētos partnerus. Līdz 1980. gadam katrai Persijas kaķu varietātei bija izstrādāta sava vērtēšanas sistēma, bet 1980. gadā iedibināja kopīgu vērtējuma skalu visām krāsām. Ir sastopami melnie, baltie, zilie, sarkanie, krēmkrāsas, dūmakainas krāsas, kamejas krāsojuma, svītroti, šinšillas, bruņurupuča (arī ar baltu), divkrāsainie, arlekīnkrāsas, vana krāsas Persijas kaķi.
Persijas kaķu šķirne ir viena no senākajām kaķu audzētāju izveidotajām šķirnēm, arī viena no populārākajām pasaulē. Protams, mode mainās un mēdz būt, ka Persijas kaķiem jāatkāpjas citu šķirņu priekšā popularitātes ziņā, taču joprojām valda uzskats, ka tā ir vispopulārākā un izplatītākā šķirne pasaulē, par ko liecina neskaitāmas kaķu audzētavas ASV, Eiropā, īpaši Nīderlandē, un citur. Latvijā pirmie ievestie šķirnes kaķi, ar kuriem sākās felinoloģija mūsu valstī, arī bija Persijas kaķi. Persijas kaķiem izskats ir kopējs visai šķirnei, taču tos atšķir vilnas un acu krāsa, tāpēc izstādēs tie tiek vērtēti pa krāsām. Persiešu dzimtene, kā uzskata daļa felinologu, ir Irāka, Irāna, Turcija un Armēnija ar tām piegulošajiem reģioniem, kur šie kaķi dzīvojuši jau vissenākajos laikos. Citi felinologi turpretī uzskata, ka Persijas kaķi veidojušies no savvaļas kaķa manula, tam krustojoties ar citiem kaķiem, un tātad mituši vairāk Āzijas reģionos. Jebkurā gadījumā pirmie rakstiskie avoti par šo kaķi saistās ar 1626. gadu, kad kaķus sāka ievest Eiropā. Avoti vēsta, ka kaķus ieveduši itāļu tirgotāji, pirmie dzīvnieki bijuši tikai baltā, sarkanā un sudraboti svītrotā krāsā, pārējās krāsu varietātes izveidojušās daudz vēlāk. Šo kaķu selekcijā plaši izmantoja Angoras kaķus, kuriem ir dažas kopējas iezīmes ar Persijas kaķiem, bet ir arī virkne atšķirīgu iezīmju, īpaši tas sakāms galvas veidojumu. Strādājot ar kaķu selekciju, šī radniecība ar Angoras kaķiem jāpatur prātā, jo nereti nepareizas partneru izvēles rezultātā kaķēniem būs stipri izteiktas Angoras kaķu iezīmes - gan pagarināti ķermeņi, gan gari deguni utt. Tas visbiežāk notiek, ja kaķu audzētāji, vēlēdamies iegūt un nostiprināt kādu Persijas kaķu šķirnes krāsu toni, ilgstoši pāro kaķus ar vienādu vilnas krāsu. Šādos pārojumos dzimušajiem kaķēniem gan uzlabojas krāsa, bet pasliktinās tips, kas kļūst līdzīgs Angoras kaķiem. Pirmie Persijas kaķi šokolādes un violetā krāsā bieži saņēma zemākas atzīmes tieši šī iemesla dēļ. Lai iegūtu augstas kvalitātes pēcnācējus, vislabāk savai kaķenei izvēlēties runci, kam nav radniecības ar kaķeni. Protams, dzīvnieku selekcijā tiek izmantota arī tuvradniecīgā pārošana - inbrīdings - taču šādos pārojumos var iegūt arī ļoti sliktas kvalitātes pēcnācējus, tāpēc pieredzējuši audzētāji tuvradniecību pieļauj tikai 3. un 4. paaudzē. Persijas kaķi ir dzīvnieki ar īsu, masīvu, muskuļotu ķermeni, arī kakls ir īss, resns, platas krūtis, resnas un īsas kājas ar apaļām, lielām ķepām, kuru pirksti cieši sakļauti. Persijas kaķu raksturīgo ķermeņa uzbūvi apzīmē ar angļu vārdu cobby, kas nozīmē "kompakts, masīvs". Šo terminu izmanto arī citās valodās kā felinoloģijas terminu kaķu uzbūves raksturojumam. Persijas kaķa galva atšķiras no citu šķirņu kaķu galvām gan lieluma, gan uzbūves ziņā. Tā ir ļoti liela, apaļa, kas nozīmē, ka kaķa galvas platums horizontāli ir tikpat liels kā vertikāli. Piere ir plata, velvēta, pāreja no pieres uz degunu ir dziļa, it kā iespiesta (tā saucamais stop jeb break). Deguns ir īss, plats, it kā uzrauts, deguna spoguļa augšējā līnija atrodas acu apakšējo plakstiņu vai acs viduslīnijas līmenī. Acīm jābūt novietotām plati, tām jābūt lielām, apaļām, nedaudz izvelbtām, labi atvērtām. Ausis ir maziņas, plati novietotas, ar noapaļotiem galiem. Aste īsa, taisna, resna visā garumā. Persijas kaķa vilnai ir jābūt biezai, taisni augošai, garai un zīdainai. Uz kakla un krūtīm vilna ir garāka un veido krāšņu apkakli. No ausu pamatnes sāniski aug garas spalvas, tādas pat aug arī ķepu pirkstu starpās. Aste klāta ar garu, biezu, viscaur vienāda garuma vilnu. Persijas kaķa kvalitāte ir atkarīga no tā, cik lielā mērā iepriekš minētās īpašības tam piemīt. Ja jūs audzējat Persijas kaķus, bet ģenētikas zināšanas ir vājas, lūdziet padomu savā klubā pie šķirnes vadītāja, lai izvēlētos partnerus. Līdz 1980. gadam katrai Persijas kaķu varietātei bija izstrādāta sava vērtēšanas sistēma, bet 1980. gadā iedibināja kopīgu vērtējuma skalu visām krāsām. Ir sastopami melnie, baltie, zilie, sarkanie, krēmkrāsas, dūmakainas krāsas, kamejas krāsojuma, svītroti, šinšillas, bruņurupuča (arī ar baltu), divkrāsainie, arlekīnkrāsas, vana krāsas Persijas kaķi.
Reklāma
Reklāma
Tev patiks šie raksti
