›

Orkaani 8

34 2

Orkāni (tropiskie cikloni) Ja vēja ātrums pārsniedz 118 km/h, tad vētru sauc par orkānu. Orkāns ir milzīga rotējoa vētra, kas nodara plaus postījumus un kurā vēja ātrums sasniedz 350 km/h. īs vētras laikā ir lietus gāzes un jūrā augsti viļņi. Orkāns sākas atmosfēras rajonā virs siltajām tropiskajām jūrām, kur gaiss ir sasilis (tropi – apgabali uz Zemes netālu no ekvatora). Siltais gaiss izpleas un ceļas uz augu, radot ajā vietā pazeminātu atmosfēras spiedienu. Apkārtējais gaiss plūst uz o vietu, un Zemes rotācija liek tam griezties. Orkānu paredzēt nav viegli, taču meteoroloģiskie pavadoņi rada iespēju brīdināt par to varbūtību da˛as dienas iepriek. Orkāna postoo spēku lielā mērā nosaka stiprie vēji, kas pū pa spirāli vētras centrā. Jo vairāk gaisa tiek ierauts vētras centrā, jo vēja stiprums palielinās. Siltajos tropu apgabalos orkāni var rasties jebkurā laikā. Orkāni rodas virs jūrām, kur ūdens temperatūra lielāka par 27o. Da˛os rajonos orkānu postījumi ir novērojami bie˛āk nekā citos. Teritorijas ārpus tropu apgabaliem – vairāk nekā 2500 km tālu no ekvatora – ir mazāk apdraudētas nekā tropu apgabali. Tas ir tāpēc, ka tālu no ekvatora ūdens temperatūra jūrās ir daudz zemāka – nepietiek enerģijas, lai veidotos orkāns. Katru dienu orkāns tvaika veidā uzņem daudzas tonnas ūdens. is tvaiks kondensējas, veidojot mākoņus. Īpatnēja orkāna iezīme ir tā acs (centrs), kur valda liels miers, kamēr visapkārt ir biezi mākoņi un stipri vēji. Viens no postoākajiem orkāniem plosījās 1900. gada septembrī, kad tika nopostīta ASV piekrastes pilsēta Galvestona Teksasas tatā. Bojā gāja vairāk nekā 12000 cilvēku, sagrautas tika 2600 mājas, bez pajumtes palika 10000 cilvēku. 1991. gada maijā orkāns, vārdā “Ciklons 2B”, piezagās Bengālijas līcim, atnesot postu Bangladeas iedzīvotājiem. Vētra brāzās ar ātrumu 240 km/h un sacēla 6m augstu uzplūdu vilni. Vēj sagrāva tūkstoiem ēku, plūdos bojā gāja ap 140000 cilvēku.