: Par Pantēru. Melnās panteras ir lielo kaķu dzimtas pārstāvji. Tāpat kā pārējiem lielajiem kaķiem, tām ir garas ūsas, biezas un garas astes, asi ilkņi, kupli un mīksti kažoki, kā arī asi nagi. Melnās panteras mīt plašā ģeogrāfiskajā areālā dažādos klimatos un apstākļos; tādējādi to fiziskais izskats ir visai atšķirīgs.
Melnie leopardi ir mazākie lielo kaķu dzimtas pārstāvji. Tie sver no 80-200 mārciņām (36-90 kg), to izmēri var būt dažādi no 3-7 pēdām (0,9-2 m) garumā, neskaitot asti. Mātītes ir aptuveni trešdaļu mazākas nekā tēviņi. Vispārīgi melnās panteras, kas dzīvo atklātās teritorijās, ir lielākas nekā tās, kas mīt mežos.
Vairums cilvēku uztver kā pašsaprotamu, ka melnās panteras kažoks ir vienkrāsu bez plankumiem. Ciešāk ielūkojoties, ir redzams, ka melnās panteras kažoka krāsa faktiski nav pilnībā melna, bet gan ļoti tumši brūna. Tai arī ir plankumains raksts, tāpat kā gaišākas krāsas leopardiem. Tā kā plankumu krāsa ir ļoti tuva pēc toņa pamata krāsai, plankumainais raksts ir redzams tikai no noteikta leņķa košā saules gaismā. Plankumainais raksts ir līdzīgs rozetei – apaļš pēc formas un sastāv no vairākiem maziem punktiņiem. Leopardiem un jaguāriem ir ļoti līdzīgi rozešu jeb plankumu raksti. Atšķirība ir, ka jaguāriem ir viens vai vairāki plankumi rozetes centrā, kas nav leopardiem. Melnajām panterām toties ir grūti noteikt atšķirības, jo plankumainais raksts ir slikti saskatāms no attāluma. Tumšā kažoka krāsa ar plankumu rakstiem nodrošina labu maskēšanos blīvajos tropiskajos lietus mežos. Tādēļ melnās panteras dzīvo lielākoties lietusmežu reģionos dienvidu un dienvidaustrumu Āzijā.
Melnā pantera nav lielākais kaķis, bet tā ir apveltīta ar labi muskuļotu ķermeni un spēcīgām kājām, kas to padara par vienu no dzīvnieku valsts labākajiem atlētiem.
Melnajām panterām piemīt unikālas uzvedības iezīmes, kas ir atšķirīgas no citu lielo kaķu uzvedības. Būdami lielo kaķu dzimtas pārstāvji, melnās panteras spēj rēkt, kamēr mazie kaķi kā mājas kaķi, lūši var murkšķēt, bet ne rēkt.
Melnās panteras ir izvairīgi dzīvnieki. Savvaļā cilvēki reti kad tās satop, lai arī to pastāvēšana ir pierādīta plašos areālos dienvidu un dienvidaustrumu Āzijā, kā arī daļā Āfrikas. Tā kā melnās panteras ir tik noslēpumainas, tās iemantojušas nosaukumu „meža rēgs”. Melnās panteras ir arī vienpates. Dzīvnieki reti uzturas kopā, izņemot mātītes ar mazuļiem un pieaugušos dzīvniekus pārošanās laikā. Savādāk katrs no tiem dzīvo atsevišķi, medī atsevišķi savā apdzīvotajā teritorijā. Melnās panteras tēviņš parasti aizņem lielu, labi noteikti teritoriju, kas sakrīt ar vairāku mātīšu teritorijām, taču nedala savu teritoriju ar citiem tēviņiem. Mātītes nereti dala daļu vai pat visu teritoriju ar citām mātītēm.
Pieaugušās melnās panteras ir temperamentīgākas nekā to parastās krāsas radinieki, jo to vidū ir lielāks inbrīdings, nekā parastās krāsas panterām. Tāpat arī melnās panteras ir mazāk auglīgas.
Melnās panteras sazinās viena ar otru, izmantojot zīmes un skaņas lielākoties, lai uzturētu savas apdzīvotās teritorijas un singnalizētu pārošanās partneriem savu gatavību.
Tāpat kā daudzi mazie kaķi, bet pretēji daudziem lielajiem kaķiem, panteras ir spēcīgākās kaķu dzimtas kāpelētājas. Jau agrīnā vecumā melnās panteras apgūst kokos kāpšanas mākslu, lai izvairītos no tādu bīstamu ienaidnieku uzbrukumiem kā lauvas un hiēnas. Tās arī izmanto unikālās spējas, lai uzvilktu savu medījumu kokā. Melnajām panterām ir gari un asi nagi, kas ir noderīgi rīki kāpelēšanai un nāvējoši rīki medībām. Skrienot tās ievelk nagus ķepu spilventiņos, lai saglabātu to asumu.
Melnās panteras pieder pie lielo kaķu dzimtas mazāko pārstāvju sadaļas, taču ir lieliskas mednieces savvaļā. Pateicoties piemērotajai ķermeņa uzbūvei un medību prasmēm, tās spēj nogalināt par sevi lielāku un smagāku medījumu. Lielākoties apmierinoties ar vidēja izmēra dzīvniekiem, melnās panteras nav pārlieku izvēlīgas savā ēdienkartē. Tās var ēst teju visu, kā rezultātā ir labi pielāgojušās dažādiem vides apstākļiem un ģeogrāfiskajām platībām.
Melnā pantera ir vairāku kaķu sugu melānistiskā versija panteru grupas ietvaros. Melānisms ir iedzimts, bet netiek obligāti nodots no vienas paaudzes nākamajai. Melnajai panterai var būt melni vai parastas krāsas leopardi kā vecāki, un tās var piedzimt vienā metienā ar gaišas krāsas kaķēniem.
Leopardu mātītes parasti piedzemdē pirmo metienu aptuveni 2,5 gadu vecumā. Pārošanās var notikt jebkurā gada laikā. Leopardi ir vienpatņi. Pieaugušie leopardu tēviņi lielāko daļu dzīves pavada vieni paši. Tikai pāris dienas vairošanās perioda laikā leopardu tēviņš paliek kopā ar mātīti. Leopardu mātīte audzina mazuļus viena. Grūsnība ilgst 90-105 dienas.
Melno panteru mazuļi piedzimst ar aizvērtām acīm. Tie ir klāti ar visnotaļ plankumotu, pelēku kažoku. Jaundzimušo drošībai ārkārtīgi būtiska ir dzemdību migas vietas izvēle, it īpaši tādēļ, ka māte mēdz doties prom medībās. Jau agrā vecumā mazās panteras apgūst kokos kāpšanas mākslu, lai izvairītos no ienaidniekiem.
Melnās panteras mazuļi sāk sekot mātei medībās un apgūt medīšanas māku 2-3 mēnešu vecumā. 7-9 mēnešu vecumā tie ir spējīgi notvert vidēja izmēra medījumu. Mācību process ne vienmēr ir viegls. Tie var savainoties vai pat iet bojā, ja satiekas ar lielāku un spēcīgāku medījumu. Mazāk nekā puse no melno panteru mazuļiem sasniedz gada vecumu. Tie, kas izdzīvo, kļūst arvien neatkarīgāki. Divu gadu vecumā gandrīz visi mazuļi ir kļuvuši pilnībā neatkarīgi un ir nodibinājuši paši savas teritorijas. Savvaļā to mūža ilgums sasniedz līdz 12 gadus, bet nebrīvē – līdz 20.
Melns panteras mazulis parasti piedzimst vienā metienā ar citiem gaišas krāsas leoparda mazuļiem. Tipiski leopardu metieni sastāv no 2-3 kaķēniem, bet dažkārt to skaits var sasniegt pat 6. Melno panteru mazuļi piedzimt ar aizvērtām acīm un klāti ar visai plankumotu, pelēku kažoku. Tie sver 450-1000 g.
Leopardu mātes pirmās dienas pēc mazuļu piedzimšanas paliek ar tiem kopā migā visu laiku, lai zīdītu un apkoptu jaundzimušos mazuļus. Mazuļi visu laiku pavada guļot un zīžot mātes bagātīgo pienu. Aptuveni 10 dienas pēc dzimšanas mazuļiem atveras acis, un tie pirmo reizi apskata pasauli. Lai arī mazuļi nespēj vēl veikli pārvietoties, leopardu mātei nākas tos pamest nepieskatītus, kamēr viņa dodas tālāk no migas, lai sameklētu barību sev un ģimenei. Šajā laikā neaizsargātie mazuļi ir visvārīgākie pret ienaidniekiem; tādēļ dzemdību migas vietas izvēle ir tik būtiska mazuļu drošībai.
Dzīvnieka mājvieta ir vieta, kur tas var apmierināt pamata vajadzības pēc ēdiena, ūdens, patvēruma un atražošanās. Melnās panteras savas mājvietas ierīko dabiskā vidē. Lielākoties tās manāmas karstos, blīvos tropiskajos lietus mežos dienvidu un dienvidaustrumu Āzijā, kā arī dienvidrietumu Ķīnā, Birmā, Nepālā, dienvidu Indijā, Javas salā un Malaizijas dienvidu daļā. Tiek apgalvots, ka Javā un dienvidu Malaizijā melnās panteras / leopardi ir biežāk sastopami nekā gaišie leopardi. Tāpat tās sastopamas klajumos, kalnos, savannās un spēj labi pielāgoties arī, ieklīstot cilvēku apdzīvotās teritorijās. Melnās panteras manītas arī Etiopijas sausajās un akmeņainajās teritorijās, Kenijas kalnu un Aberdares rajonā Āfrikā, lai arī šeit tās ir retāk izplatītas.
No vienas puses melno panteru tumšais kažoks nodrošina labu maskēšanos naktī vai īpaši blīvos mežos. Tāda maskēšanās palīdz tām izvairīties no bīstamiem ienaidniekiem un notvert medījumu. Šādos apvidos cilvēkiem ir grūti uzturēties vai pat medniekiem tur medīt.
Melnās panteras dabiskā mājvieta sastāv no priedājiem, ciprešu purviem, lapu koku purviem, prērijām, dumbrājiem u.c. Augsne, ūdens un augi šajā vidē nodrošina labus apstākļus ne tikai melnajām panterām, bet arī daudziem citiem dzīvniekiem, kas savukārt nodrošina melnās panteras ar pietiekami barības bāzi. Melnās panteras var izdzīvot tikai tādā dabiskajā vidē, kas tām sniedz pietiekami labus apstākļus. Cilvēki un vides degradācija arvien vairāk apdraud melnās panteras dabiskās mājvietas.
Lai arī melnā pantera spēj labi pielāgoties dažādai videi un mājvietai, tā ir apdraudēta. To populācijas sarūk līdz ar mājvietu samazināšanos. Cilvēki ir lielākais drauds melno panteru izdzīvošanai. Vides izmaiņas, kas izraisa melno panteru dabiskās mājvietas zaudējumu un degradāciju, arī ir viens no lielākajiem draudiem to eksistencei.
ASV Apdraudēto sugu akts ir iekļāvis Āfrikas kontinenta leopardus apdraudēto sugu kategorijā (Dienvidāfrikā) un izmirstošo sugu kategorijā (pārējā Āfrikā un Vidējos Austrumos un Āzijā). 1970-tajos gados visi leopardi tika iekļauti riska grupā Pasaules Konservācijas apvienības sarakstos, un starptautiskā leopardu tirdzniecība tika aizliegta.
