›

Lietus 5

34 1

Lietus ir viena no dabas parādībām, kas veido laika apstākļus un ļoti bieži novērojama arī Latvijā. Lietus ir nokrišņu veids, kas sastāv no atsevišķām ūdens lāsēm. Lietus sākas augstu debesīs, kad smalkie ūdens pilieni, sakrājušies mākoņos, saplūst kopā un rezultātā palielinās to izmērs. Šie lietus pilieni palielinās tik ilgi, līdz tie kļūst tik smagi, ka vairāk nespēj noturēties gaisā un izkrīt no mākoņa. Ūdens pilieni var saplūst kopā molekulārās siltumkustības iespaidā, kas liek tiem sadurties, kā arī turbulento gaisa plūsmu iedarbības rezultātā. Lielu loma ir arī pilienu elektriskajam lādiņam. Vienādi uzlādēti pilieni atgrūžas, bet dažādi uzlādēti vai dipolāri pilieni - pievelkas. Dipolāri pilieni var rasties elektriskās izlādes - zibens - rezultātā.ir atšķirīgs un mainās atkarībā no konkrētā mēneša gadā. Lietus pilieni krītot var uzņemt gaisā esošos piemaisījumus un putekļu daļiņas. Lietus ūdenī vienmēr ir nelieli slāpekļskābes un amonjaka piemaisījumi. Tropos slāpekļskābes saturs lietū mēdz būt lielāks, jo šajos platuma grādos biežāk zibeņo, bet zibens rezultātā rodas slāpekļa oksīdi. Cilvēka rūpnieciskās darbības rezultātā lietus ūdenī skābju saturs var būt stipri paaugstināts, šādus nokrišņus sauc par skābajiem lietiem. Jūras tuvumā lietus ūdenī mēdz būt lielāks sāļu daudzums.Lietus lāses diametrā parasti nav lielākas par trim milimetriem. Tas ir tāpēc, ka ārējie spēki, piemēram, Zemes pievilkšanas spēks un gaisa pretestība, ir lielāki par lāses virsmas spraiguma spēku, kurš notur ūdens molekulas vienkopus.