Citplanētu ciemiņu kuģiem ir visdažādākās formas, izmēri un krāsas, taču to iemītnieki visi ir vienādi zaļi, parāda Aizsardzības ministrijas dokumenti.
Publicētie arhīvi ir pirmā pakete no visiem ministrijas ar NLO saistītajiem dokumentiem, kas savākti no 1978. gada līdz mūsdienām un kurus pilnībā publicēt paredzēts četru gadu laikā.
Ministrija noraidījusi 90% ziņojumu kā tādus, kuru izskaidrojums meklējams mūsu pašu pasaulē, nevis visuma dzīlēs, un 10% atstāti ar jautājuma zīmi un garantiju, ka tie neapdraud valsts aizsardzību.
Kādā ziņojumā no 1983. gada 78 gadus vecs vīrietis, kurš pusnaktī makšķerējis, stāsta par citplanētiešiem zaļos kombinezonos kosmosa kuģī un par to, ka tie likuši viņam iet projām, jo viņš esot pārāk vecs un vārgs viņu nolūkiem.
Pēc diviem gadiem, uz rakstāmmašīnas rakstītā vēstulē kāda persona informē par to, ka kāds kosmosa ciemiņu kuģis virs Mersijas upes Anglijas ziemeļos notriecis citu kuģi, un par to, ka vēstules autors nodibinājis sirsnīgu draudzību ar "svešo" vārdā Elgars.
Tieši tad, kad Elgars vēlējies sevi atklāt valdībai, viņu nogalinājuši citi "svešie", raksta vēstules autors, kurš joprojām uzturot telepātisku kontaktu ar citplanētieti vārdā Malkbens no Piena Ceļa planētas ar nosaukumu Platona, piemetināja autors.
Vēstules augšdaļā rakstīts īss komentārs: "Neatbildēt."
Ministrijai ir dokumenti par aptuveni 11 000 NLO novērojumu, sākot jau no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Ziņas par dažiem novērojumiem nonāca nacionālajā presē, un tie visi tika pārbaudīti gadījumā, ja tie ir PSRS lidaparāti, kas aukstā kara laikā pēta Lielbritānijas aizsardzību.
"Nepārprotami, ka daži ziņojumi palikuši neizskaidroti, taču mēs neesam atraduši nekādus pierādījumus tam, ka šīs parādības apdraud valsts drošību, un tādēļ nevaram attaisnot aizsardzībai domāto resursu tērēšanu to izmeklēšanai," 1985. gadā teikts oficiālā vēstulē.
Termins "neidentificēts lidojošs objekts" (NLO) ieviests ASV Gaisa karaspēku ziņojumā trīs gadus pēc tam, kad termins "lidojošais šķīvītis" tika izmantots, lai aprakstītu NLO novērojumu Vašingtonas štatā 1947. gada jūnijā.
Negaidītā ziņojumu straume Lielbritānijā bija tik satraucoša, ka, lai tos pārbaudītu, tika izveidota slepena Lidojošo šķīvīšu darba grupa.
Gluži tāpat kā ASV Gaisa karaspēks, arī britu darba grupa secināja, ka lidojošie šķīvīši neeksistē. Tomēr tās pēdējais ziņojums 1951. gadā tāpat tika klasificēts kā "slepens/diskrēts", un to ieraudzīja tikai ļoti neliels skaits cilvēku.
Tomēr ne visi novērojumi var tikt noraidīti kā pāruzbudināta, pārpūlēta vai apreibuša prāta produkti un norakstīti uz Spīlberga filmas radītā efekta rēķina.
Gan Karalisko gaisa spēku personāls, gan civilās aviācijas piloti, gan gaisa satiksmes kontrolieri arī ziņojuši par novērojumiem un radaros atstātām pēdām, kas palikuši neizskaidroti, neskatoties uz augsta līmeņa izmeklēšanu.
Viens no visslavenākajiem neizskaidrotajiem novērojumiem notika 1980.gadā, kad divas reizes nenoskaidrotas spožas gaismas nolaidās pie ASV karaspēka bāzes Rendlshemas mežā Anglijas dienvidos. Turklāt šo ziņojumu parakstījis pat bāzes komandiera palīgs.