Izrādās, ka Latvijas zeme sevī slēpj arī kādu visai bīstamu izrakteni.
Ziemeļkurzemē vairākās vietās un dažādos iežos ir atklāts radioaktīvais
izotops — urāns. Dažās vietās tas atrodams pavisam tuvu zemes
virskārtai — zināmas vietas, kur urāns ir 1–2 metru dziļumā, bet pie
Rojas tas konstatēts pašā tās virskārtā. Tiesa gan, arī šā izrakteņa
teorētiskais daudzums neļauj domāt par tā rūpniecisku iegūšanu un
atomvalsts statusu. Tomēr tas var radīt veselības problēmas
iedzīvotājiem, kuri regulāri lieto cauri urānu saturošajiem iežiem
tekošu dzeramo ūdeni. Vislielākā urāna izraisītā radiācija atklāta kādā
Balvu rajona karjerā — 184 mikrorentgeni stundā. Normāls radiācijas
fons ir 18 mikrorentgeni.
Arī zelts Latvijā ir. Tas atklāts vairākos 100–200 metru dziļurbumos, taču metāla koncentrācija 0,008 grami uz tonnu iežu padara tā ieguvi par absolūti neizdevīgu. Padomju laikā ģeologi gan atklājuši zeltu graudiņus vairāku Kurzemes upju smiltīs, skalojot tās ar Klondaikas zeltraču metodi — parastu bļodu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijai tuvākās, lai arī visai nelielas, zelta raktuves ir tikai Skandināvijā, mūsu valsts zelta drudzi diez vai pieredzēs.
Arī zelts Latvijā ir. Tas atklāts vairākos 100–200 metru dziļurbumos, taču metāla koncentrācija 0,008 grami uz tonnu iežu padara tā ieguvi par absolūti neizdevīgu. Padomju laikā ģeologi gan atklājuši zeltu graudiņus vairāku Kurzemes upju smiltīs, skalojot tās ar Klondaikas zeltraču metodi — parastu bļodu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijai tuvākās, lai arī visai nelielas, zelta raktuves ir tikai Skandināvijā, mūsu valsts zelta drudzi diez vai pieredzēs.