Dabas stihijas Latvijā
Virpuļvētras (tornado) Stiprākais virpuļviesulis Latviju piemeklēja pirms 15 gadiem Vidzemē. 1986. gada 7. jūlija rīts nebūt neliecināja, ka gaidāms kas neparasts. Tomēr ap plkst. 14 pār apkārtni Ogres krastos netālu no Ērgļiem nolaidās tveicīga dūmaka, kas vēstīja par negaisa tuvošanos. Kokos iekrācās vējš, tie lūza vai tika izrauti ar visām saknēm. Nedaudz vēlāk no negaisa mākoņiem lejup sāka liekties tumšs virpuļstabs, kas gaudodams aizvirpuļoja ziemeļaustrumu virzienā līdz Rankai Gulbenes rajonā, 2 stundās veikdams apmēram 50 km. Šķērsojot ezeru, viesuļa piltuve uzrāva gaisā daudz ūdens ar visām zivīm, ko pēc tam nometa lejā krietnā attālumā no ezera. Nopostītās joslas platums dažviet bija 2 km, citur - tikai 20 m. Viesulim sekoja ļoti stipra 15-20 min ilga lietusgāze, vietām arī krusa. Pavisam cieta 10 lauku saimniecības, viena tika pilnībā noslaucīta no zemes virsas. Gaisā tika uzrauti ne tikai dažādi priekšmeti, bet arī teļi. Pat 100 kg smagi laukakmeņi bija mainījuši atrašanās vietu. Vēl stipri virpuļviesuļi bijuši arī 1946.g. Skultē, 1967.g. Ludzas rajonā, 1980.g. 10.jūlijā pie Jēkabpils (pa gaisu tika aiznesta siena guba ar visu teļu, bet kāda lauku pirtiņa pārvietota par 15 m), 1985.g. 26. jūnijā Liepājas rajonā pie Durbes, 1995.g. 22. jūlijā Bauskā, 1999.g. 6. jūlijā Siguldā un 2000.g. 12. jūnijā Rēzeknes un Daugavpils rajonā. Orkāni 2005. gada 8. un 9. janvārī plosījās ļoti stiprs vējš, kas sasniedza orkāna stiprumu! Vēja ātrums Ventspilī sasniedza pat 40 m/sek. Orkāna " Ervins" laikā jūrā tika ieskaloti 150 hektāru Latvijas zemes. Visā valstī elektrolīniju bojājumu dēļ tika izsludināta enerģētikas krīze un skolēni 10. un 11. janvārī varēja neiet uz skolu. Latvijā tika nopostīti apmērām 3 miljoni m3 koksnes.
Vētras postījumu un elektroenerģijas piegādes pārtraukumu dēļ gājuši bojā aptuveni 20 000 vistu Tukuma rajonā un 150 cūku Jēkabpils rajonā vētras nodarītie zaudējumi veselības aprūpes iestādēm Latvijā kopumā sasniedza 117 660 latu. Vētrā ievērojami cieta Salacgrīvas osta, kurā tika pārrauta zemes strēle starp Ziemeļu ostu un jūru. Savukārt Ventspils ostā vētras laikā nelielus bojājumus guvis kuģis "Northern Bell" no Norvēģijas. Nedaudz bojāta arī piestātne. Daudzas ostas bija applūdušas. Par laimi neviens cilvēks nopietni necieta
Šķiet, ka visspēcīgākā vētra Latvijā plosījusies 1969.gada 2.novembrī. Datu par šīs vētras postījumiem un krastu noskalošanu nav, jo informāciju nedrīkstēja publiskot. Zināms, ka šīs vētras stiprums bijis pat lielāks nekā 2005.gada janvārī notikušā orkāna. Tika nopostīti neskaitāmi tūkstoši hektāru mežu. Zemestrīces Latvijā, par laimi, zemestrīču postījumi nav novēroti. Pagaidām dzīvojam seismiski neaktīvā zonā un izjūtam vienīgi Eiropā notiekošo zemestrīču atbalsis.
Pēdējai (2004.gada 21.septembra) epicentrs atradās Kaļiņingradā. Pazemes grūdieni divas reizes sajusti vairākās Latvijas vietās - Liepājā, Rīgā, Valmierā, bet zemestrīces epicentrs bija pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas. Grūdieni bijuši jūtami arī Polijas ostas pilsētās Gdaņskā un Gdiņā un visā Polijas austrumu daļā. Pirmā zemestrīce notikusi pulksten 14.05 pēc Latvijas laika un bijusi 4,8 balles pēc Rihtera skalas, otrā - pulksten 16.32, un tās spēks sasniedzis piecas balles.
1986. gadā naktī uz 31. augustu pulksten 1.31 notika zemestrīce. Šajā nakts stundā bufetēs sāka šķindēt trauki, līgojās lustras, virinājās durvis. Tās intensitāte bija 3 balles. Nākamajā dienā visa pasaule uzzināja, ka Rumānijā bijusi 6,8 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās 132 km dziļumā, tāpēc tā bija jūtama visas bijušās PSRS Eiropas daļā.
1944. gada 10. un 11. novembrī Karpatu kalnos notika zemestrīces, kurās gāja bojā 10 000 Rumānijas iedzīvotāju. Tās bija jūtamas arī Latvijā.
1976. gada 25. oktobrī tika konstatēta 4,5 balles stipra zemestrīce ar epicentru Igaunijas salu apvidū. To varēja sajust arī Latvijā.
1904. gada 23. oktobrī daudzi Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pamanīja, ka zupa šķīvī viļņojas un krēsli kustas. Liepājā daudzi jutās kā uz kuģa klāja. Daudziem reiba galva. Petrolejas lampas un galdi drebēja, grīdas krakšķēja. Ventspilī acīm redzami kustējās Locmaņa tornis. Zemestrīces epicentrs bija Skageraka šaurumā.
1821. gada 21. februāra naktī Kokneses tuvumā Bilstiņu muižā atskanējis stiprs rībiens. Nesen uzceltās rijas sijas krakšķējušas, ēka līgojusies, un no baļķu starpām krituši zemē putekļi un sodrēji. Vairākās turpmākajās dienās līdzīgi novērojumi bijuši līdz 10 km attālumā no Kokneses. Pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota arī 1853. gada februārī Sausnējā, bet 1876. gada 2. janvārī - Aizkrauklē. Plūdi Viena no plūdu un palu apdraudētākajām vietām ir Jēkabpils Daugavas krastos. Tiesa, ledus sastrēguma cēlonis tur ir cilvēka apzināti radīts, un proti,- Pļaviņu HES ūdenskrātuve, kas atrodas apmēram 10 km lejpus Jēkabpils un Daugavas plūdumu strauji nobremzē. Straumes nestie vižņi un ledus gabali dažkārt sastrēgst tā, ka aizpilda pat visu upes gultni. Tāds bija arī 1981. gada katastrofālo plūdu cēlonis Jēkabpilī. Toreiz, 30. marta vakarā Daugavas palu straume sāka skaloties pāri Rīgas - Daugavpils šosejai un applūda arī trešā daļa Jēkabpils pilsētas: 65 ielas, 650 mājas. Daudzviet nebija elektrības, dzeramā ūdens padeves... Evakuēti tika aptuveni 800 iedzīvotāju, viens cilvēks noslīka. Vislielākos materiālos zaudējumus plūdi nodarīja Jēkabpilij tuvējā Salas pagasta saimniecībām. Ūdens līmenis cēlās tik strauji, ka no lielfermas "Kronvaldi" nebija iespējas izvest lopus- noslīka 1300 govis, bet putnkopības fermā "Kaļķi" - 20 000 cāļu. Sakas pagastā pilnīgi nopostītas tika 3 viensētas
Ļoti lietaina bija 1928.gada vasara. Togad nokrišņu gada norma Latvijā tika pārsniegta par 80%. Slapjuma dēļ apmēram trešā daļa lauku palika atmatā. Ūdenslīmenis Latvijas upēs arī jūnijā un jūlijā pārsniedza palu līmeni. Saimniecībai šie plūdi vislielākos postījumus nodarīja Bauskā. 22. jūnijā ūdens spēks daļēji sagrāva jaunuzcelto tiltu pār Mēmeli. Slapjā gada mācība bija tāda, ka laukos vairāk uzmanības sāka pievērst meliorācijai.
Virpuļvētras (tornado) Stiprākais virpuļviesulis Latviju piemeklēja pirms 15 gadiem Vidzemē. 1986. gada 7. jūlija rīts nebūt neliecināja, ka gaidāms kas neparasts. Tomēr ap plkst. 14 pār apkārtni Ogres krastos netālu no Ērgļiem nolaidās tveicīga dūmaka, kas vēstīja par negaisa tuvošanos. Kokos iekrācās vējš, tie lūza vai tika izrauti ar visām saknēm. Nedaudz vēlāk no negaisa mākoņiem lejup sāka liekties tumšs virpuļstabs, kas gaudodams aizvirpuļoja ziemeļaustrumu virzienā līdz Rankai Gulbenes rajonā, 2 stundās veikdams apmēram 50 km. Šķērsojot ezeru, viesuļa piltuve uzrāva gaisā daudz ūdens ar visām zivīm, ko pēc tam nometa lejā krietnā attālumā no ezera. Nopostītās joslas platums dažviet bija 2 km, citur - tikai 20 m. Viesulim sekoja ļoti stipra 15-20 min ilga lietusgāze, vietām arī krusa. Pavisam cieta 10 lauku saimniecības, viena tika pilnībā noslaucīta no zemes virsas. Gaisā tika uzrauti ne tikai dažādi priekšmeti, bet arī teļi. Pat 100 kg smagi laukakmeņi bija mainījuši atrašanās vietu. Vēl stipri virpuļviesuļi bijuši arī 1946.g. Skultē, 1967.g. Ludzas rajonā, 1980.g. 10.jūlijā pie Jēkabpils (pa gaisu tika aiznesta siena guba ar visu teļu, bet kāda lauku pirtiņa pārvietota par 15 m), 1985.g. 26. jūnijā Liepājas rajonā pie Durbes, 1995.g. 22. jūlijā Bauskā, 1999.g. 6. jūlijā Siguldā un 2000.g. 12. jūnijā Rēzeknes un Daugavpils rajonā. Orkāni 2005. gada 8. un 9. janvārī plosījās ļoti stiprs vējš, kas sasniedza orkāna stiprumu! Vēja ātrums Ventspilī sasniedza pat 40 m/sek. Orkāna " Ervins" laikā jūrā tika ieskaloti 150 hektāru Latvijas zemes. Visā valstī elektrolīniju bojājumu dēļ tika izsludināta enerģētikas krīze un skolēni 10. un 11. janvārī varēja neiet uz skolu. Latvijā tika nopostīti apmērām 3 miljoni m3 koksnes.
Vētras postījumu un elektroenerģijas piegādes pārtraukumu dēļ gājuši bojā aptuveni 20 000 vistu Tukuma rajonā un 150 cūku Jēkabpils rajonā vētras nodarītie zaudējumi veselības aprūpes iestādēm Latvijā kopumā sasniedza 117 660 latu. Vētrā ievērojami cieta Salacgrīvas osta, kurā tika pārrauta zemes strēle starp Ziemeļu ostu un jūru. Savukārt Ventspils ostā vētras laikā nelielus bojājumus guvis kuģis "Northern Bell" no Norvēģijas. Nedaudz bojāta arī piestātne. Daudzas ostas bija applūdušas. Par laimi neviens cilvēks nopietni necieta
Šķiet, ka visspēcīgākā vētra Latvijā plosījusies 1969.gada 2.novembrī. Datu par šīs vētras postījumiem un krastu noskalošanu nav, jo informāciju nedrīkstēja publiskot. Zināms, ka šīs vētras stiprums bijis pat lielāks nekā 2005.gada janvārī notikušā orkāna. Tika nopostīti neskaitāmi tūkstoši hektāru mežu. Zemestrīces Latvijā, par laimi, zemestrīču postījumi nav novēroti. Pagaidām dzīvojam seismiski neaktīvā zonā un izjūtam vienīgi Eiropā notiekošo zemestrīču atbalsis.
Pēdējai (2004.gada 21.septembra) epicentrs atradās Kaļiņingradā. Pazemes grūdieni divas reizes sajusti vairākās Latvijas vietās - Liepājā, Rīgā, Valmierā, bet zemestrīces epicentrs bija pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas. Grūdieni bijuši jūtami arī Polijas ostas pilsētās Gdaņskā un Gdiņā un visā Polijas austrumu daļā. Pirmā zemestrīce notikusi pulksten 14.05 pēc Latvijas laika un bijusi 4,8 balles pēc Rihtera skalas, otrā - pulksten 16.32, un tās spēks sasniedzis piecas balles.
1986. gadā naktī uz 31. augustu pulksten 1.31 notika zemestrīce. Šajā nakts stundā bufetēs sāka šķindēt trauki, līgojās lustras, virinājās durvis. Tās intensitāte bija 3 balles. Nākamajā dienā visa pasaule uzzināja, ka Rumānijā bijusi 6,8 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās 132 km dziļumā, tāpēc tā bija jūtama visas bijušās PSRS Eiropas daļā.
1944. gada 10. un 11. novembrī Karpatu kalnos notika zemestrīces, kurās gāja bojā 10 000 Rumānijas iedzīvotāju. Tās bija jūtamas arī Latvijā.
1976. gada 25. oktobrī tika konstatēta 4,5 balles stipra zemestrīce ar epicentru Igaunijas salu apvidū. To varēja sajust arī Latvijā.
1904. gada 23. oktobrī daudzi Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pamanīja, ka zupa šķīvī viļņojas un krēsli kustas. Liepājā daudzi jutās kā uz kuģa klāja. Daudziem reiba galva. Petrolejas lampas un galdi drebēja, grīdas krakšķēja. Ventspilī acīm redzami kustējās Locmaņa tornis. Zemestrīces epicentrs bija Skageraka šaurumā.
1821. gada 21. februāra naktī Kokneses tuvumā Bilstiņu muižā atskanējis stiprs rībiens. Nesen uzceltās rijas sijas krakšķējušas, ēka līgojusies, un no baļķu starpām krituši zemē putekļi un sodrēji. Vairākās turpmākajās dienās līdzīgi novērojumi bijuši līdz 10 km attālumā no Kokneses. Pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota arī 1853. gada februārī Sausnējā, bet 1876. gada 2. janvārī - Aizkrauklē. Plūdi Viena no plūdu un palu apdraudētākajām vietām ir Jēkabpils Daugavas krastos. Tiesa, ledus sastrēguma cēlonis tur ir cilvēka apzināti radīts, un proti,- Pļaviņu HES ūdenskrātuve, kas atrodas apmēram 10 km lejpus Jēkabpils un Daugavas plūdumu strauji nobremzē. Straumes nestie vižņi un ledus gabali dažkārt sastrēgst tā, ka aizpilda pat visu upes gultni. Tāds bija arī 1981. gada katastrofālo plūdu cēlonis Jēkabpilī. Toreiz, 30. marta vakarā Daugavas palu straume sāka skaloties pāri Rīgas - Daugavpils šosejai un applūda arī trešā daļa Jēkabpils pilsētas: 65 ielas, 650 mājas. Daudzviet nebija elektrības, dzeramā ūdens padeves... Evakuēti tika aptuveni 800 iedzīvotāju, viens cilvēks noslīka. Vislielākos materiālos zaudējumus plūdi nodarīja Jēkabpilij tuvējā Salas pagasta saimniecībām. Ūdens līmenis cēlās tik strauji, ka no lielfermas "Kronvaldi" nebija iespējas izvest lopus- noslīka 1300 govis, bet putnkopības fermā "Kaļķi" - 20 000 cāļu. Sakas pagastā pilnīgi nopostītas tika 3 viensētas
Ļoti lietaina bija 1928.gada vasara. Togad nokrišņu gada norma Latvijā tika pārsniegta par 80%. Slapjuma dēļ apmēram trešā daļa lauku palika atmatā. Ūdenslīmenis Latvijas upēs arī jūnijā un jūlijā pārsniedza palu līmeni. Saimniecībai šie plūdi vislielākos postījumus nodarīja Bauskā. 22. jūnijā ūdens spēks daļēji sagrāva jaunuzcelto tiltu pār Mēmeli. Slapjā gada mācība bija tāda, ka laukos vairāk uzmanības sāka pievērst meliorācijai.