Cunami (japāņu: 津波 - ostas vilnis) ir seismisks jūras vilnis, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi un noslīdeņi. Var gadīties, ka to izraisa arī liela meteorīta kritiens okeānā, kā arī kodolieroču izmēģinājumi.
Visvairāk cunami viļņi tiek reģistrēti Japānā. Japānas vēsturē tie ir bijuši vismaz 195 reizes.
Cunami var sasniegt desmitiem un pat simtiem kilometru lielu platumu. Cunami ātrums ir atkarīgs no ūdens dziļuma. Ātrums mainās no 50 līdz 1000 kilometriem stundā. Sauszemes tuvumā tā kustība tiek strauji bremzēta. Samazinoties ātrumam, viļņa kopējā enerģija saglabājas, tādēļ strauji palielinās tā augstums. Atklātā jūrā cunami augstums sasniedz vienu centimetru līdz 5 metriem. Precīzus cunami izmērus atklātā jūrā gan neviens vēl nav noteicis, jo no kuģa ļoti lielus viļņus nav iespējams pamanīt - ūdens virsma paceļas un iegrimst ļoti lēni. Taču piekrastē šo viļņu augstums var sasniegt 10 metrus, bet šauros līčos un upju grīvās to augstums var pārsniegt pat 50 metrus. Tātad, cunami viļņa augstums ir atkarīgs no piekrastes veida. Jo stāvāks ir kontinentiālais šelfs, jo straujāk pieaug viļņa augstums un jo stiprāks ir trieciens pret krastu. Savukārt, ja pāreja no okeāna uz sauszemi ir lēzena, viļņa augstums nav tik izteikti liels.
Cunami pārvietošanos ietekmē okeāna dibenā esošie paaugstinājumi un ieplakas - tie nosaka, vai vilnis izplatās vienā noteiktā virzienā, sadalās vairākos atsevišķos viļņos vai maina kustības virzienu.
Atkarībā no krastu formas cunami izpaužas kā spēcīgs paisums, milzīgs ūdens virpulis vai augsta ūdens siena. Postošākie Cunami:
Cunami, kurš izcēlās Unimakā, Aļaskā un tas skāra arī Havaju salas (1946. gada 1. aprīlī, aptuveni 2000 upuri)
Aļaskas cunami (1964. gada 27. martā, aptuveni 100 upuri)
Āzijas cunami (2004. gada 26. decembrī, aptuveni 285 000 upuri)
