Lūk jums viena cilvēka apkopotā informācija un teorijas, kas principā arī ir pilnīgi viss, par ko visi tik čakli runā.
Ak jā, te iekšā nav nekāda Nibiru. Jau sacerējāties? :D
Un, ja laika maz vai acis šķībi rāda, iesaku nelasīt ievadu un uzreiz ķerties pie 2. daļas.
Saulgriežu vēstījums dižiem cilvēkiem. Kāpēc 2012.gads daudzus interesē? 1.,2.daļa.Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing. 1.daļa
Ievads noskaņai
Daudzi paziņas – „Zintnieka” pastāvīgi lasītāji pēdējo 2 gadu laikā satiekoties parasti man jautā – kāpēc vairs nerakstu „Zintniekā”. Atbildu, ka vispār nerakstu vairāku iemeslu dēļ, pirmkārt, nav vēlēšanās, otrkārt, kopš 1998.gada „Zintniekā” publicētajos rakstos (aptuveni 60) ir pateiks viss, kas man bija jāpasaka un galvenais ir pēdējos par Cilvēka Saprātu un mūsu nesaraujamo saiti ar to Pasauli no kurienes esam nākuši un kurp dosimies pāri Dzīves upei (mūsu senču priekšstati). Uzskatot, ka galvenos uzņemtos Uzdevumus uz Zemes esmu izpildījis, tagad varu mierīgi vērot kā sabiedrība spēlējas ar saviem priekšstatiem.
Izrādījās, ka biju alojies, jebšu mani dzīves Uzdevumi tika papildināti ar vēl vienu – informēt tautu par iespējamo Ziemas Saulgriežu Lielo pagriezienu 2012. gada 22.decembrī, kad pats ieiešu 70.dzīves gadā un par to man tiek nemitīgi atgādināts dažādos veidos. Visinteresantāk ir ievērot, ka vairākas reizes dienās kāds spēks piespiež pulkstenī tieši tad, kad stundai un minūtēm ir vienādi cipari, piemēram, 12.12, 17.17 utt. Līdzīgi ar šiem cipariem tiek pievērsta uzmanība simetriskiem skaitļiem , piemēram. 12.21 vai 10.01. Protams, mans dabīgais aizdomīgums tūlīt saka, ka ir pietiekoši bieži skatīts pulkstenis, lai „ievērotu” šos specifiskos ciparus, bet labi zinu, ka tā nav, jo ievērojot šos zīmīgos skaitļus, atceros, ka nekāda speciāla vajadzība vērot pulksteni nebija, bet kāds spēks „no saprāta puses” lika paskatīties. Turklāt šie zīmīgie simetriskie skaitļi tika ievēroti arī nepareizā pulkstenī, kurā netika izmainīts ziemas laiks uz vasaras laiku. Zinot to kā mūsu palīgi no Garu Pasaules dod signālus, skaidrs, ka bija nepieciešamas precīzāk noskaidrot šo signālu nozīmi. Izrādījās – vienkārši ir mums visiem jāpiegriež lielāka vērība cikliem Dabā, Pasaulē (Saules sistēmā) un Visumā, par ko labi esot zinājuši mūsu senči – zināšanu nesēji, jo pašlaik tuvojamies grandioza Visuma mēroga – 26 000 gadu cikla nobeigumam.
Lūk, bija vien man jāmaina uzskats, ka nu jau viss ir padarīts un kā pensionārs varu saņemt izveidoto lauku ražu, sevišķi neuztraucoties kas un kādi neprāti ārdās sabiedrībā, sevišķi veikalnieciskās aktivitātes Ziemassvētkos un Lieldienās, jo nenovēršami tuvojas 26 000 gadu cikla beigas Zemes un Saules sistēmas dzīves laikā – 22.decembris, 2012.gadā.
Noietais ceļš ir pamats
Pašlaik esam nogājuši kādu strauju attīstības ciklu kopš 1986. – „vērmeles gada” (vērmele – ukraiņu černobiļ), kad vairāki tālredzīgi domājošie cilvēki sāka nopietni apspriest – vai tiešām pēc „vērmeles” ievērojamākais notikums Pasaulē nebūs „varenās ziemeļu impērijas sabrukums, kas izveidosies pēc karaļa ģimenes nogalināšanas kādā ziemeļu valstī un pastāvēs 73 gadus un 7 mēnešus” (citēju pēc atmiņas Nostradama vēstuli karalim, kas iztulkota Nikolaja Zavalīšina grāmatā 1971.gadā, Čikāgā). Man bija iespēja dalīties uzskatos un viedokļos par šo principiāli svarīgo jautājumu drīz pēc avārijas netālu pie Černobiļas notikušajā zinātnieku seminārā, kurā kuluāros apspriedām pat to – kā varētu izmainīties varenā Savienība iespējamā krīzē pēc 5 gadiem - 1991.gadā. Mana hipotēze bija, ka sabrūkot Savienībai, mazām tautām parādīsies pašsaglabāšanās un atdalīšanās tendence, tāpēc finansējums no Maskavas Latvijas zinātnei varētu pārtrūkt un tāpēc man kā zinātniekam ir jāiet uz laukiem un laicīgi jāveido izdzīvošanu nodrošinoša saimniecība. Toreiz šai domai – mazo republiku atdalīšanās iespējai piekrita arī kolēģis, kurš pildīja Aizsardzības ministra padomnieka pienākumus, kas bija visai augsts līmenis un nesniedzās KGB „roka”. Interesanti, ka aptuveni 1989.gadā – 2 gadus pirms Savienības sabrukšanas savas lauku mājas iegādājās vairāki mani kolēģi – zinātņu doktori citās republikās – pie Minskas, Kijevas, Maskavas un Novosibirskas. Šie zinātnieki sekojošo ekonomisko krīzi pārlaida viegli, jo viņu saimniecības deva nepieciešamo pārtiku un siltumu. Viens aviācijas materiālu jomas zinātnieks šobrīd Piemaskavā ir attīstījies un nopircis veselu bankrotējušo kolhozu.
Raksturīgi bija tas, ka tālāko nākotnes iespējamo variantu apzinošie zinātnieki visur sastapās ar apkārtējo cilvēku galēju neizpratni un atklātu naidīgumu. Man šķirta absurdi, ka zinātniekam kolhoza pārveides sapulcē ir jāmēģina pārliecināt trakojošs un pat naidīgi klaigājošs pūlis, kas sevi sauc par „tautu”, ka neesmu nedz ienaidnieks, nedz stulbs, stāstot par kolhozu sistēmas sabrukuma iespēju, bet gan vienkārši vairāk zinošs. Kur ir tagad tie kolhozi, kur palikuši tie kliedzēju simti? Aizmirstībā un pagātnē palikuši konservatīvie un nākotni noliedzošie un paši kolhoznieki vien tos kolhozus izlaupīja. Neviens kliedzējs gan nav pienācis un atzinis, ka es toreiz biju patiess un tālredzīgi visus atklāti brīdināju. 1990.gadā pametu Zinātņu Akadēmiju pēc 20 gadu ilga darba un uzsāku neatkarīga zinātnieka darbību laukos, kurai finansējumu guvu tikai no paša nopelnītā. Cerēju, ka uz vietas spēšu daudz labāk pārliecināt par nepieciešamo gatavošanos neizbēgamam „šķiršanas procesam” savienībā, kam vajadzēja noritēt mierīgi. Taču pat vietējā rajona avīzē bija tāda domu cenzūra, ka labāk bija vien tikai klusu tuvākiem stāstīt par iespējamo padomijas sabrukumu. Atceros, ka populārajā „Lauku Avīzē” izdevās vien kādu interviju par tālo prognožu būtību publicēt. Mēģinājums ietekmēt Zinātņu Akadēmijas Tautas frontes vadību – tālredzīgi gatavoties aiziešanai no savienības pēc iespējas nesāpīgākā veidā neko nedeva, jo toreizējie vadītāji tādu iespēju sākumā nemaz nepieļāva un tā iznāca, ka pašu TF vadoņu neapdomības dēļ Latvijas šķiršanās no ilgstošas kopīgas valsts struktūras iznāca kā sliktās ģimenēs – ar naida kurināšanu starp tautām un grandioziem zaudējumiem tieši tautām.
Pašlaik sabiedrībā varu novērot līdzīgu situāciju – zināšanās atpalikušās sabiedrības daļas agresivitāti pret visiem citādi domājošiem un visbēdīgākais ir vispārinājums, ka līdzīgi kā padomijā. Arī pašreizējā Latvijas valstī mūs nevada saprātīgākie un tālredzīgākie, bet gan visai aprobežots grupējums - partokrātija, kurā esošā hierarhija jeb iekšējā „partejiskā disciplīna” nepieļauj individuālas domas (idejas) attīstību. Zīmīgi raksturīgs bija pēdējās – A. Kalvīša valdības izveides mehānisms. Izmantojot ne sevišķi gudru, bet sabiedrībā populāru personu atklātu aģitāciju, organizatori panāca to, ka apzinīgākā tautas daļa vispār uz vēlēšanām negāja. Iegūtais „biedrisko” partiju pārsvars un to atklātā ignorance (nezināšana, aprobežotība) pret citādu domu Saeimā faktiski deva iespēju šim grupējumam gandrīz iekarot neierobežotu un nekontrolējamu varu (šim mērķim bija iecerētās likuma izmaiņas par speciāliem dienestiem, cenšanās ar dažādām sagrābt svarīgus amatus KNAB, SAAB). Atlika tikai nedaudz – „savējiem” likumīgā ceļā pārņemt valsts slepenos dienestus un tikt vaļā no korupcijas kontroles. Tad gan 2007.gada nogalē lielā tautas daļā beidzot atmodās sapratne par faktiski noziedzīgiem nodomiem līdz šim valdošajā grupējumā un atsākās tautas demonstrācijas, paklusu jau klīda ideja par „Tautas fronti -2”.
Pašreizējā situācija Pasaules mērogā ir aptuveni līdzīga PSRS pirmskrīzes stāvoklim 1986 - 1987.gados, kad daži jau sajūt iespējamo krīzes cēloņus Pasaulē, par ko vēsta daudzas pazīmes. Manā vērtējumā pašreizējā Latvijas valsts struktūra un tajā darbojošos personu lielākā daļa nav spējīgas saprast situāciju un attiecīgi sagatavot tautu un valsti iespējamām krīzēm Pasaulē. Tāpēc šī raksta mērķis ir sniegt sabiedrībā esošiem talantīgiem cilvēkiem (dižajiem cilvēkiem) jau pieejamo informāciju par iespējamo Pasaules krīžu cēloņiem un to raksturojumiem, kas ļaus sagatavoties katram pašreizējo iespēju robežās.
Nesenais attīstības ceļš.
Pārlaistos krīzes jeb sociālo pārmaiņu gados 1991-1993.g.mans Uzdevums bija iemācīt zemniekus audzēt Eiropas tirgum un tautas veselībai nepieciešamās ogas savulaik melioratoru nepārdomāti plaši iznīcinātos purvos – kūdras ražotnēs. Tādejādi atgriežam dabā šos brūnos Latvijas tuksnešus, kas pašlaik izdala ļoti daudz ozona slānim bīstamo gāzu. Saules starojums katru gadu sadedzina 1,5 – 2 cm atsegtās kūdras slāni un Latvija bez vajadzības izdala gandrīz 1000 000 tonnas ogļskābās gāzes ekvivalenta. Tas ir tieši tas daudzums, ko kā kvotu Latvija prasa no ES cementa ražošanai. Tolaik – 1992.gadā valdīja viedoklis, ka lielogu dzērveņu audzēšana Latvijā dažādu iemeslu dēļ neesot iespējama, jo padomijas laikā izveidotās 3 saimniecībās – stādījumi Kalnciemā, Gaujienā un Sedā iznīkušas. Turklāt Lauksaimniecības ministrijā un Reģionālās attīstības ministrijas vadošie ierēdņi uzskatīja, ka „pietiekoši mums ir vēl purva dzērveņu”. Labi, ka vismaz idejiski mūs atbalstīja Valsts Meža ministrs Kazimirs Šļakota, jo agri vai vēlu, bet kūdras ražotnes būšot jāatdod dabai. Morālais atbalsts bija arī Ekonomikas ministrijā, kur domāja par to, ko tad Latvija Eiropas Savienības tirgum varēsim piedāvāt. Galvenais materiālais un idejiskais atbalsts šai idejai nāca tikai no Amerikas, kur ASV Zemkopības departamenta vadība, voluntārās palīdzības VOCA darbinieki un ASV Prezidentam pakļautā OPIC fonda darbinieki saprata cik perspektīva varētu būt šo kūdras ražotņu atdošana dabai un ogu audzēšanai. Vairākus gadus turpinājās ASV speciālistu izpēte mūsu saimniecībā, tad bioloģijas zinātņu doktora Alfrēda Ripas vadībā sākās dažādi lauku izmēģinājumi 13 rajonos un tos veica zemnieki vieni – bez jebkādas nepieciešamā atbalsta no Latvijas valsts. Atgādinu, ka valsts 90-os gados aktīvi privatizēja (t.i. pārdeva) dažādus lielus uzņēmumus, bet iegūto naudu nevis citu perspektīvu ražošanas nozaru attīstībās ieguldīja, bet gan notērēja dažādu jauno padomju birokrātisko struktūru uzturēšanai. Tā bija atklāta visas tautas uzkrāto resursu izšķērdēšana un izlaupīšana, bet nekādas kontroles jau vairs nebija – pati Saeima to likvidēja. Šiem – privatizācijas procesā iegūtiem materiāliem resursiem tagad vajadzētu sevi atražot vismaz pašreizējo pensionāru nodrošināšanai, bet valdošās partijas demagoģiski klaigā par viņu izveidotās pensionēšanas sistēmas iespējamo sabrukumu.
Strādājot līdz 2000.gadam pilnīgi bez kāda Valsts atbalsta, ignorēju ASV speciālistu domas, ka iemācīties šo jauno nozari vien pēc grāmatām un saviem eksperimentiem ir neticami. Latvijas zemnieku grupiņa 1992.g. uzsāka jauno dižbrūkleņu audzēšanas nozari un jau pēc 10 gadiem ieguva nopietnas ražas. Jā, bija sāpīgi zaudējumi, vietējo mikrosēnīšu uzbrukumi, kad 95% no stādījumiem 4. un 5. gadā iznīka, bet tad „rokas nolaist” nepieļāva kāda dzirdēta Balss: „Ja ne tu to paveiksi, tad neviens vairs šajā tautā un mirs simti tūkstoši ar sirdi!”.
Tas bija atgādinājums par veicamo Uzdevumu, ko pastiprināja arī personīgais spīts – pierādīt, ka simtiem dārznieku līdz mūsu eksperimentiem ir pieļāvuši kādu kļūdu. Jā, to galveno kļūdu tomēr atradām un pašreizējais mūsu ogu un produktu piedāvājums ir pietiekams lai vismaz vairākiem tūkstošiem vīru palīdzētu izdzīvot pret pāragriem infarktiem, bet cienīgām dāmām uzlabotu sievišķīgo veselību. Jau zināms konkrēts bērniņš, kurš piedzima laikā un pilnīgi vesels, jo topošā māmiņa paspēja 6. mēnesī baktēriju uzbrukumu nierēm atvairīt ar šo purva ogu, ko Amerikas indiāņi sauc par Augstā Gara ogu.
Mēs visi zinām, ka mūsu valstī nav kādas programmas cīņai pret vīriešu pastiprināto izmiršanu ar sirds un asinsvadu slimībām, izņemot piemaksas par dārgajām importa zālēm. Savukārt zemnieki jau atrisinājuši daudzas dižbrūkleņu (tā ir lielogu dzērvene pēc padomijas laika nosaukuma) audzēšanas problēmas un sniedzam konkrētu piedāvājumu tautas atveseļošanai bez dārgajām importa zālēm, kuru iegādi gan valsts subsidē... Zīmīgi, ka valsts pat piespiež vakcinēties ar kādām maz noderīgām vakcīnām pret jaunu gripas paveidu, kad zināmi bioloģijas zinātnes izpētīti dabiskie līdzekļi, kas iespaidīgi paaugstina cilvēka imunitāti un tādejādi sabiedrību drošāk pasargātu no saslimšanas. Bioloģijas zinātnieki nesen kādā starptautiskā konferencē pat paziņoja: ”Antibiotiku ēra ir beigusies un sākas „kranberrī” ēra”. Cranberry – no Amerikas tautas valodas ir zemā krūmu dzērvene, kas nav mūsu purva dzērvenes „radiniece”, bet gan brūkleņu līdziniece – dižbrūklenes pareizāk būtu teikt. Pierādīts, ka visai mazs šo ogu produkts ( sula, zapte, sīrups u.c.) 10 -30 gramu brokastīs spēj līdz 10 stundām pasargāt visas gļotādas no baktēriju pielipšanas un iekļūšanas, kas faktiski ir aizsardzība pirms imūnās sistēmas aktivitātes. Skaidrs, ka infekciozās vides – skolas, slimnīcas, bankas u.c. cilvēku pulcēšanas vietu pastāvīgiem darbiniekiem katru rītu profilaktiskā dižbrūkleņu deva spētu ļoti efektīgi palīdzēt. Nosūtīju 100 Rīgas skolu direktoriem vēstuli, ka mūsu saimniecība varētu skolām piedāvāt savus veselīgos produktus. Iedomājieties, bet neviena skola man pat neatbildēja! Vēlāk gan uzradās dažas aktīvas skolotājas no Ziemeļvalstu ģimnāzijas, Ulbrokas un Limbažu 3. vidusskolas, kurp pēc izsaukuma vedam savus produktus. Piedāvājām Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai organizēt piegādes, jo padomijā arodbiedrības labi rūpējās par savu biedru veselību. Izrādījās, ka šodienas arodbiedrībām esot ...citi mērķi un uzdevumi, ne jau par veselību uztraukties...
Jā, saprotams gan ir tas, ka importa preparātu iegādei joprojām tiks izlietots daudz valsts naudas un kārtējais bijušais dakteris – sagādnieks tiks pie apsolītās peļņas daļas kā starpnieks. Cēlonis šai izšķērdībai ir vienkāršā zināšanu aprobežotība un neticība vietējiem zinātniekiem.
Raksturīgu ierēdņu attieksmi reiz redzēju Zemkopības ministrijā, kur kādā apspriedē pusmācīta ierēdne rupji pārtrauca Pasaulē pazīstamu bioloģijas zinātnieku ar frāzi: „Ziniet, bet mēs šeit (ministrijā) domājam savādāk...”. Tad jau daudzas pazīmes rādīja, ka domāšana Zemkopības ministrijā nav raksturīgākais darbības virziens, ko zīmīgi parādīja pēdējais pašreizējās valsts „varoņdarbs” 2007.g.- cukurbiešu audzēšanas un pārstrādes nozares iznīcināšana, izmantojot nepamatotus pieņēmumus un „aprēķinus”. Tika kādos „aprēķinos” pieņemts, ka ap 2010 gadu cukura cena tik ļoti kritīšoties, ka tā ražošana „nesīšot zaudējumus”. Patiesībā Valsts ierēdņi darīja visu, lai atbalstītu kādu personu negodīgā „prihvatizācijas” ceļā iegūto cukura fabriku likvidāciju un no ES saņemtu vienreizēju finansiālu kompensāciju. Negodīgums šajā „operācijā” pašreizējos valdošos bija attiecībā pret vairāku paaudžu ieguldīto darbu cukurfabriku celšanā un attīstībā. Pret senču Ideju – audzēt un pārstrādāt cukurbietes nekas netika likts pretī, vien naudas kāre vadīja lemjošos. Man kauns, ka šajā noziegumā pret tautu tika izmantoti arī divi lauksaimniecības ekonomikas zinātnieki, kuri gan savus „aprēķinus” tā arī neļāva publiski apspriest, jo pārāk „kautrīgi” viņi tapa.
Tālredzīgo zinātnieku ieteiktos atbalstu veidus zemniekiem līdz 1999. gadam Zemkopības ministrijas vadība vienkārši ignorēja, vai uzrakstīja neizpildāmus nosacījumus iespējamām subsīdijām. Piemēram, jaunām nozarēm bija jāņem banku kredīts par tādiem procentiem, kas neizbēgami novestu pie bankrota. Vienkāršs aprēķins rādīja, ka tās subsīdijas pat nesegs pieprasīto banku pieprasītos kredītu procentus (!). Tikai no 2000. līdz 2006.gadam ZM subsīdijās bija normāli nosacījumi subsīdiju saņemšanai par dažu darbu veidiem purvu atjaunošanā ar dižbrūkleņu audzēšanu. Sākot ar 2007.gadu atkal ir radies jauns ZM „izdomājums” - prasība obligāti pirkt stādus citur un pakļaut savu saimniecību inficēšanas riskam līdzīgi kā tas jau ir ābeļu dārzos. Dīvainie ierobežojumi un nosacījumi subsīdiju nolikumos rāda, ka to lielākā daļa ir domāti galvenokārt kādam „savējo” pulciņam – šoreiz stādu audzētājiem,, nevis lai veicinātu vispārējo lauksaimniecības un zemniecības attīstību.
Labi redzama ir jauno – „sarkano” vai „oranžo” baronu lielo saimniecību izveides stimulēšanas ļaunums Latvijā. Tādas – lielās saimniecības (virs 40 ha) gan ir tikai 0,2 %, vidēji lielās (10 ha – 40 ha) ir aptuveni 1%. Taču tās saņem „lauvas tiesu” dažādu atbalstu veidā. Iespējamās krīzēs Pasaulē tieši lielsaimniecības būs visvieglāk ievainojamās. Piemēram, 2000. gadā atskanēja skaļas kurzemnieku vaimanas par biežo lietus dēļ nenovākto graudu ražu. Valdība izdalīja daudzus miljonus Ls kā „palīdzību” zemniekiem – patiesībā tā nauda bija domāta tikai dažiem desmitiem graudu lielaudzētājiem. Pēc ZM „palīdzības nosacījumiem” to atbalstu nevarēja saņemt lielākā daļa zemnieku, kam platība mazāka par, šķiet, 20 ha. Tātad valsts mākslīgi atbalstīja tikai „lielākos” baronus (aptuveni 1000). Zīmīgi, ka statistika vēlāk uzrādīja, ka ievērojams kritums kopējā valsts ražā nav bijis (vien -5%), jo „mazie zemnieki” bija kompensējuši to izreklamēto ”lielo” ražas zaudējumu. Tātad aptuveni „vidēji” 5000 Ls atbalsta tika tiem „lielajiem” graudu audzētājiem. Protams, ceru, ka tā nauda tika ieguldīta nepieciešamajā tehnikā, bet pēdējā laikā redzu kurzemnieku laukos dižojamies ar visai dārgiem „džipiem” kādus baronus un tāpēc šķiet, ka arī viņi saprot, ka nepelnīta ir tā naudiņa un tāpēc viegli un nesaprātīgi tā tiek tērēta.
Pagājušos 15 gados daudzi entuziasti – „purvu bridēji” bankrotēja dažādu iemeslu dēļ – augstās pašvaldības uzliktās nomas maksa par nevienam nevajadzīgo purvu, dažādas vietējās augu slimības, nepilnīgs stādījumu tehniskais nodrošinājums, ierobežotie izmantojamie finansu resursi bija objektīvie cēloņi. Daži pēc neveiksmēm vēl atrada spēkus un resursus lai sāktu no jauna, bet vismaz 15 ģimenes atmeta ar roku iespējamai attīstībai.
Viss „jaunās Latvijas ceļa” darbības rezultāts ir iespaidīgs un draudīgs, jo tikai 1,8 miljonus ha vairs izmantojam lauksaimniecībā, bet 1,4 miljoni ha ir neizmantotā lauksaimniecībai iekoptā un arī meliorētā zeme. Tādejādi mēs kā tauta pilnīgi ignorējam mūsu priekšteču ieguldīto milzīgo darbu un pašlaik pilsētās pusi pārtikas iepērk no vairāk subsidētām ES valstīm. Tas nozīmē, ka 2 reizes vairāk par stratēģiski pieļaujamo importa pārtiku (25%) šajā valstī ienāk iztika no citām valstīm un Pasaules krīzes laikos mēs nespēsim izdzīvot bez milzīgiem satricinājumiem – pārtikas trūkumu lielās pilsētās, laupītāju bandām laukos un pat pilsoņu kara pazīmēm, jo tādas ir jau zināmas prognozes daudzās netālredzīgās valstīs. Pārtikas trūkums Pasaulē jau tiek nopietni apspriests, jo tas var radīt grandiozas tautu pārvietošanās un plašus nemierus, grautiņus un karus par izdzīvošanu.
Pilsētniekos valda nepareizs viedoklis par Latvijas zemnieku specifisko mazspēju, bet augstāk aprakstīts konkrēts piemērs, ka kāda ļaužu grupiņa spītējot vispārējai valdošo nelabvēlībai spēja tomēr atrast ceļu uz attīstību.
Vai zinātnieki laukos ir vajadzīgi?
Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas”, kuru reģistrēju ar Nr 1 Limbažu rajonā joprojām ir vienīgā uz pētniecību orientētā lauku saimniecība visā Latvijā (!). Pasaulē daudzās valstīs tādu nelielu pētniecības vienību ir simtiem, piemēram, Japānā, Kanādā. Neskatoties uz vispārzināmo faktu, ka zinātni attīstošais subjekts ir zinātnieka personība, Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi domā, ka tikai tur reģistrētas ierēdnieciskas struktūras – „zinātniskās iestādes” ir spējīgas ko izgudrot vai attīstīt. Savukārt IZM atbilstoši pašu radītai instrukcijai reģistrē tādas zinātniskās iestādes, kurās strādā vismaz 10 zinātņu doktori, bet lauksaimniecības jomā – 5 zinātņu doktori. Protams, nekādu pamatotu kritēriju šai Latvijas ierēdņu izdomātai prasībai nekur neatrast, bet tas jau nav vienīgais ierēdņu aprobežotības pierādījums. Tādejādi viņi ar saviem noteikumiem „apgāž” daudzos zinātnes vēstures faktus, jo daudzu ievērojamo zinātnieku veikumu un Pasaulē atzītos Nobela prēmijas laureātu individuālo zinātniskā darba spēju. Kādreiz Latvijas „Zinātnes likumā” bija skaidri ierakstīts, ka ...”zinātnes subjekts ir zinātnieks”, bet valsts savās attiecībās šo subjektu faktiski ignorē. Latvijas valsts nosaka, ka tikai institūtos var izmantot Valsts budžeta līdzekļos, kad ES un Pasaulē finansē tieši projektus un idejas, nevis institūcijas un te labi ir redzams, ka Latvija tikai formāli seko ES darbības principiem.
Šādā valstī man kā zinātniekam rodas morālas dabas problēma – vai ir vērts šādai valstij darīt zināmus savus pētījumus un idejas, jo arī darbs pie rakstāmgalda ir nopietns un daudz laika prasošs darbs, bet datora iegādei vairākus gadus gaidījām no saimniecības atlikumu. Nevienas redakcijas piedāvātais „honorārs” par zinātnieka rakstu nesedz normālas zinātnieka darba apmaksu (10 – 25 Ls/st), tāpēc labāk eju dārzā un daru to, kas ilgstoši noderēs bērniem un mazbērniem. Ņemot vērā ierēdņu nespēju domāt patstāvīgi, bet tikai partejisko struktūru uzdotā virzienā un ievērojot, ka viņi lasa vien t.s. politizētos laikrakstos, prātīga man šķita doma, ka tikai „Zintnieka” publikācijas nonāks tieši domājošā tautas daļā.
Ar šo vēlos apstiprināt to, ka šeit publicētās domas un idejas nav nekādā veidā finansētas un atbalstītas no pašreizējās Latvijas valsts, kura nebūs spējīga mūs izvest caur lielām krīzēm. Jau daudzi prognozētāji arī no citām tautām ir rakstījuši, ka nākošām Lielām Pasaules mēroga krīzēm daudzas valstis nebūs gatavas tieši valdošo grupējumu (partiju) kolektīvās aprobežotības dēļ, tāpēc katram pašam ir jādomā ar savu Saprātu par savu dzimtu un tautu un man ir cerība ar savām zināšanām stiprināt tiešām dižus Latvijas cilvēkus – stipros un tālredzīgos.
2.daļa
2012.gads, 22. decembris maiju zintnieku vēstījumos
Šis datums man personīgi ir labi pazīstams jau no bērnības – kā paša dzimšanas diena. Zīmīgi, ka arī maniem bērniem un mazbērniem vajadzēja dzimt tieši Saulgriežos (pavasara, vasara un ziemas) un ar dažu dienu nobīdēm tā arī ir noticis, bet jaunākais dēls gan „trāpīja” precīzi, piedzimdams „speciāli” pat 2 mēnešus pirms laika, bet tieši Pavasara līgdienā un tāpēc varot kļūt labs „intuitīvists”- ar attīstītu intuīciju ...
Interneta informācijas vidē 2012.gada Ziemas Saulgrieži kļūst arvien populārāki, kad pēc senā Maiju tautas kalendāra beidzas 5. civilizācijas laiks.
Maiju senie kalendāri bija cirsti akmeņos un tāpēc tie ir saglabājušies arī pēc daudziem gadsimtiem un dažādām lielām izmaiņām uz Zemes. Mani šis senais kalendārs vērību piesaistīja pēc dažām zīmīgām piktogrammām labības laukos Anglijā, kurās bija norādīts šīs informatīvās tēmas ( jeb – kanāla) svarīgums.
Atbilstoši senām zīmēm maiju lielie Laika cikli ir bijuši jau četri:
1. cikls ilga 4008 gadus un tas beidzās ar zemestrīcēm, kurās „jaguāri aprija” Zemi;
2. cikls ilga 4010 gadus, kura beigās Vējš un Cikloni Zemi iznīcināja;
3. cikls ilga 4081 gadu, kas beidzās ar „uguns lietu” un vulkāniem;
4. cikls ilga 5026 gadu, kas beidzās ar Lieliem ūdens Plūdiem (tas sakrīt ar Bībeles stāstiem par plūdu periodu);
5. cikls ir pašlaik, kura nosaukums ir „kustības Saule”, kura beigās notiks Lielā Zemes Kustība. Šis – mūsdienu Laiks sākās 3114g. p.m.ē. 12. augustā un beigsies 2012.g. 22. decembrī un tā ilgums ir 5126 gadu.
Par senā maiju kalendāra apbrīnojamo struktūru un precizitāti zinātnieki ir daudz rakstījuši, bet svarīgi mums zināt, ka maiju kalendāra precizitāti raksturo viņu izmantotais gada ilgums 365,2420 dienas, kad mūsdienu novērojumos izmanto 365,2422 dienas. Tātad, nobīde ir nieka 2/10000 diena. Šādu precizitāti varot iegūt tikai daudzu gadu ilgos un precīzo zvaigzņu kustības novērojumos. Piemēram, 5000 gadu ilgā periodā „nobīde” kā starpība starp mūsdienu laika skaitīšanu un maiju datiem varētu būt vien 1 diennakts. Savukārt mēs paši labi redzam, ka pašreizējā kalendārā Saulgriežu nobīdes ir jau 2 dienas, jo Jāņus svinam 2 dienas pēc sentēvu Svētās - īsākās gada nakts. Pašlaik tikai 2 zīmes aiz komata mēs kompensējam ik 4. – „garajā gadā” pievienojot vienu dienu, bet nekoriģēts paliek laiks - simtdaļas un tūkstošdaļas no diennakts, t.i. aptuveni 4 minūtes. Ir vērts padomāt – kāpēc visās kultūras tautās zintnieki vēroja Sauli un zvaigznes lai precīzi noteiktu Laiku un Zemes vietu dažādos kosmosa ciklos. Mūsdienu precīza laika ritmu neievērošana rada arī seno kultūras tradīciju nobīdi un tāpēc arī senie Svētie Saulgrieži ir pārvērtušies par kādiem veikalnieciskiem vai vienas senas tautas reliģijas ceremonijām, jo tajos nav galvenā komponente - SVĒTĪBA.
Zīmīgi, ka maiju Saules cikli, jeb bijušie kalendāri nav vienādi ilgi, kā tas varētu būt pie dabiskiem cikliem. Otra īpatnība - maiju kalendāru cikli vienmēr beigušies ar lielām kataklizmām, par ko Dienvidamerikā liecina arī kalnu nogāzēs atrodamās jūras būtņu paliekas, ar smiltīm apbērtās senās piramīdas un tautu teiksmas par zemju nogrimšanu jūrā. Tāpēc pašlaik ļoti daudzi aprakstītāji raksta par 2012. gada ziemas Saulgriežiem arī kā par Bībeles apokalipsi – visa dzīvā beigām. Noderīgi ir atcerēties precīzāk maiju pareģojumus par 5. Saules (kustību Saule) Laika beigām:
- būs zemestrīces un kataklizmas;
- būs Zemei smagi;
- cilvēki pazaudēs savas saknes (!);
- radīsies uz Zemes „Baltā jaguāra” bērni ar dažādu ādas krāsu;
- atjaunosies Zemes līdzsvars;
- atgriezīsies cilvēkiem saknes (!).
Šo pareģojumu interpretācijā un izskaidrošanā vēlos nedaudz palīdzēt tieši dižajiem un stipriem cilvēkiem, kuri bailēs no grūtībām nezaudē spēkus, bet stiprinās pirms smagiem darba gadiem.
Atgādinu nesen cilvēkus satraucošais Nostradama pareģojumu par 1999.g. Saules aptumsuma laikā iespējamo krusta zīmi virs Parīzes un lielu izmaiņu vēstnesi. Toreiz daudzi rakstīja par iespējamu lielu katastrofu un kad šis datums un aptumsums pagāja, visi atviegloti uzelpoja un nosodīja neprecīzo Nostradama interpretāciju. Tikai kosmosa pētījumos informēti zinātnieki zina, ka tajā laikā pirmo reizi konstatēja ievērojamu Zemes magnētisko polu nobīdi, bet magnētisko Ziemeļpolu zinātnieku publikācijās redzam rotējot ap Kanādas piekrasti. To sliktu prognozi nesošo „krustu” veidoja vairākas planētas ap Zemi. Pēdējos gados Zemes polu nobīdes un svārstības ir arvien lielākas un arvien vairāk astronomijas un Zemes ģeoloģijas speciālistu sliecas noticēt varbūtībai, ka Lielas planētu masu struktūras – rinda, krusts kopā ar mūsu Galaktikas asi spēs ietekmēt Zemes magnētisko lauku un tas var mainīt atrašanās vietas. Astronomi zina, ka Zeme uz Galaktikas ass atrodas vairākus gadus. Piemēram, John Major Jenkin uzskata, ka Zeme caur Galaktikas ekvatoru ceļos 36 gadus – no 1980. gada līdz 2016. gadam. Taču 2012.gada Ziemas Saulgriežos būs arī Saules sistēmas planētu „parāde” kā to izvietojums rindā, kas varētu summēties ar Galaktikas ass ietekmi un radīt zinātnei vēl nezināmu gravitācijas lauka ietekmi pat uz Zemes rotāciju vai tās magnētiskā lauka struktūru.
Jau aptuveni pagājušā gadsimta 80-os gados tika veikti pētījumi par magnētiskā lauka izmaiņu ietekmi uz cilvēku, dzīvniekiem, putniem. Tika pierādīts, ka pietiekami lielas magnētiskā lauka izmaiņas izsauc atmiņas zudumus kā īslaicīgu vai paliekošu amnēziju. Pēdējos gados visā Pasaulē atrod daudz cilvēku ar daļēju vai pilnīgu atmiņas zudumu un to saista arī ar Zemes magnētiskā lauka impulsa veida izmaiņām. Tuvāk zemes poliem esošie magnētiskā pola svārstības izjūt spēcīgāk un tāpēc Dienvidamerikas TV seriālos katrā ir anamnēzes radītie psiholoģiskie un sadzīviskie sarežģījumi. Tomēr arī mūsu platuma grādos esošajā Krievijā ir aprakstīti vairāki gadījumi, kad sevišķi talantīgus cilvēkus atrod pilnīgi zaudējušus atmiņu. Tur gan šos gadījumus bieži saista ar noziedzīgās pasaules izmantoto mikroviļņu tehniku pret citiem cilvēkiem un ir apraksti par aparatūru, ar kuras palīdzību var ietekmēt plašu teritorijā esošo cilvēku domāšanu – t.i. piespiež cilvēkus „aizmirst savas saknes”.
Ir zināma ezotērijas teorija, ka Zemes magnētisko polu izmaiņas notiks vairākas dienas un tāpēc svarīgi ir sevi saglabāt, ko varam saistīt ar maiju prognozi - „nezaudēt cilvēka saknes”. Viena no iespējām savu atmiņu saglabāt ir dzīvot šīs dienas „mīlestības enerģijā” un neiekrist naidā, ļaunumā, kas momentā varētu novest pie atmiņas iznīcināšanas. Jāizvairās no braukšanas transporta līdzeklī, jo jau tagad vietās, kur ir Zemes magnētiskās anomālijas, bieži notiek neizskaidrojamas avārijas, bet šoferi stāsta par dīvainām vīzijām vai pēkšņām sajūtām šajās vietās. Lūk, pašlaik novērotā pāragrā alkoholiķu miršana, vai arī tas neliecina par jau esošo mērķtiecīgo cilvēces attīrīšanu?
Tautu „saknes” parasti ir rodamas lauksaimniecībā, jo tas ir arī visu iztikas pamats. Iespējams, ka maiju senie pareģi bija domājuši iztikas zaudēšanu plašos apvidos. Tāpēc tikai pēc daudzu tautu tālas pārvietošanās, tās „atradīs savas saknes”.
Šodien lielākā daļa cilvēku domā un uzskata, ka viņi ir šīs pašreizējās sabiedrības produkts un rezultāts, jo retais zina par reinkarnāciju – atkārtotu atnākšanu Saprāta un Dvēseles veidā lai izdzīvotu kārtējo Zemes dzīvi. Visai reti mēs kā Dvēsele turpinām tieši tajā pašā tautā bijušo dzīvi, jo attīstības mērķa labad mums ir jānāk uz Zemi pārmaiņus gan kā iekarotājam un pakļautam, kā vīrietim un sievietei, kā vergturim un vergam utt.. Pašreizējā valdošā reliģija jau ilgstoši ir noliegusi reinkarnāciju kā dzīvības pamata procesu, jo tai pazūd sava „teorija” par Paradīzi un Elli. Tikpat nevajadzīga reinkarnācija ir valdošiem partijniekiem, jo tad varētu katrs redzēt Patiesību par šim varaskārajām un aprobežotajām Dvēselēm. Tādejādi seno maiju zinošo formulējums par cilvēces „zaudētām saknēm” ir tiešā pašreizējā realitāte.
Zināms, ka Zemes magnētiskie poli ir daudzreiz mainījušies vietām un to cikliskums ir aptuveni 26 000 gadu, tāpēc ar senvēstures analīzi tiek pamatota varbūtība, ka tuvākajos 100 gados magnētisko polu maiņa varētu notikt, bet daudzi astronomi piekrīt, ka tieši Galaktikas ass šķērsošana ik pēc 26 000 gadiem varētu izsaukt šo grandiozo notikumu – Zemes magnētisko polu maiņu 2012-2013 gados. Fiziķiem ir zināms, ka vispirms varētu būt magnētisko polu svārstveida „lēkāšana”, kas arvien palielinās amplitūdu, izsaucot arvien spēcīgāku ietekmi. Šīs svārstības spēs iznīcināt pat daudzas un dažādas elektroniskās iekārtas, sakaru sistēmas. Pēc magnētisko polu pārvietošanās beidzot iestāsies Zemes miera stāvoklis (vai 2013. gadā?), bet tad kompass ziemeļus mums rādīs pretējā pusē pašreizējiem ziemeļiem.
Zinātnei zināms, ka 2012.gadā Saules aktivitāte būs maksimumā un tā būs daudz spēcīgāka par iepriekšējiem, tāpēc ir iespējama arī Saules magnētisko polu maiņa. Kādi izvirdumi būs iespējami tajā brīdī uz Saules, par to pat zinātniekiem pašlaik nav teoriju, bet viņu lielākā daļa domā, ka tad izvirdumi uz Saules var būt daudzkārt spēcīgāki kā iepriekšējos maksimumos – aktivitātes gados. Arī parasto Saules maksimuma gados (cikliskums 11,5 gadi) lielākā aktivitāte var ilgt 6 -12 mēnešus. Tāpēc maiju senais vēstījums par „Ugunīgu sauli” un tās nesto iznīcību 2012.gadā varētu būt pareizs. Iespējams, ka Saules izvirdumu ievērojama pastiprināšanās sāksies ar 2012.g. maiju, kad novēros Saules aptumsumu, jo tieši šo brīdi ir parādījis nezināmais Saprāts kādā labības piktogrammā Anglijas laukos jau 2005.gadā. Zīmīgi, ka nevienu citu Saules aptumsumu nav parādījis šis nezināmais Intelekts kādās citās piktogrammās.
Saules aktivitātes radīto imūnās sistēmas pavājināšanos un baktēriju aktivēšanos mēs varēsim kompensēt ar pēdējos gados zinātnieku pierādīto dižbrūkleņu spēju nostiprināt gļotādas tā, ka uz 10 stundām neviena baktērija mums nepielips. Tāpēc līdz 2012.gada sākumam mūsu zemniekiem – „purvu bridējiem” ir jāspēj tautu pilnīgāk apgādāt ar... Augstā Gara sūtīto palīdzības ogu, kas spējot stiprināt cilvēka miesu un Garu – pēc Ziemeļamerikas indiāņu teiksmām.
Pašreiz lielākā daļā Pasaules domas un vēlmes ir par materiāliem labumiem, bet nākošajā Laikā noteicošais būs Idejas un domas – tātad pilnīgu citādu cilvēku dzīves saturu noteiks jaunā Zemi apstarojošā Galaktikas enerģija.
Citas ticamas prognozes par 2012.g.
Indigo zēns Boriska
Par dīvainu zinību nesošu zēnu Borisku ziņas uz Maskavu atveda kāda ģeologu grupa jau pirms 6-7 gadiem, kurai šis zēns pie Volgogradas pārliecinoši bija stāstījis par civilizācijām citās zvaigžņu sistēmās, par iespējamo pārvietošanos daudzkārt virs gaismas ātrumu, par NLO aparātu uzbūvi, par seno kontinentu Mū, kura nogrimšanu viņš bija pieredzējis citā Zemes dzīves laikā, par Atlantīdas civilizāciju. Skaidrs, ka šīs detalizētās zināšanas zēns nevarēja nekur izlasīt, jo speciālās zinātnieku grāmatas nav nemaz tik plaši izplatītas.
Zīmīgs bija Boriskas teiktais par viņa dzīves Uzdevumu – viņš esot atnācis uz Zemes dzīvi, lai cilvēkiem palīdzētu un brīdinātu par 2008. gada kataklizmu kādā kojntinentā, kas būs vēl mazas.
Galvenais ir visai cilvēcei sagatavoties 2012.gada kataklizmām, kurās daudz cietīšot kāds Boriskas nenosaukts kontinents... Mēs labi atceramies, ka galvenais komunistu laikraksts „Pravda” rakstīja tikai daudzkārt saskaņotas un pārbaudītas ziņas, tāpēc intervija un apraksts par Borisku arī šajā Krievijas centrālā laikrakstā šķiet visai nozīmīgs fakts. Zīmīgi, ka Boriska regulāri uzturas Zemes Spēka vietās, kuru enerģiju parastie cilvēki nemaz nevar izturēt un arī tur pie Volgas tos sauc - Zilie kalni. „Zintnieka” lasītāji jau no maniem rakstiem zina, ka šajās vietās cilvēki viegli var uzņemt Informāciju no Zemes Kopējā Informatīvā lauka, gan par tālo pagātni, gan par iespējamo nākotni.
Čenelinga ziņojumi
„Čenelings” ir apzīmējums kanāla (channel – angl. kanāls, dabisks) veida informācijas saņemšanai parasti no viena informācijas avota, kuru Informators nemaina un tas līdzinās radio vai TV raidījumam pa kādu „kanālu”. Šo informāciju saņēmēji parasti atļauj saņemtās ziņas publicēt tikai pēc ilgāka laika vai pēc uztvērēja nāves. Daudzi „Zintnieka” lasītāji arī ir saņēmuši Informāciju no nezināmas, pat vizuāli sajustas būtnes (viedā sapnī vai nomodā), ko parasti nosauc par kādu Dievu vai Dieviņu, sekojot kādai pie mums ievestai citas tautas cilvēku izdomātai reliģijai.
Šādi novērojumi kļūs arvien biežāki un tas ir saistāms ar Zemes Spēka tīklojuma aktivēšanos un Zemes Spēka vietu enerģijas ietekmi uz cilvēku, kas veido t.s. radošo enerģiju.
Kasiopeja
„...Tas notiks pēc zemes laika 2013.gadā: vienlaicīgi un sinhroni sāksies jauns Zemes evolūcijas 26 000 gadu cikls...”
Komandieris X
Par nākotnes laiku saka: ”2012.gads, bet tālāk viss izplūdis.”
RA
„2013.gadā sāksies jauns 26000 gadu Zemes cikls un līdz tam notiks sekojošais:
- polu izmaiņas radīs jaunu Zemes novietojumu pret Sauli;
- Saule savukārt izmainīs savu pozīciju pret Plejādēm un arī attiecīgi mainīs Saules polus;
- Plejādes pabeigs spirāli, kas izmainīs attiecību pret Orionu;
- Orions pārcietīs dziļas pārmaiņas un garīgo attīstību...
Redzams, ka vairākos čenelinga materiālos kopīgais ir fakts, ka 2012.gads ir definēta kā robeža, šķirtne, bet līdz jaunam laika ciklam, kas sāksies 2013.gadā, Zeme mainīs polus, domājams magnētiskos ne rotācijas.
Krajons
Rīgā darbojas „Urantijas fonds” un tā ietvaros aktīva ir indigo bērnu grupa un kontaktieru Aplis, kuru sniegtā informācija no kanāla „Krajons” ir jau publicēta Zintnieka 2008.gada Nr 8. un 9. Šajos ziņojumos esošai informācijai man nav ko piebilst, bet vienīgi ir jāatceras, ka jebkura informācija par iespējamo nākotni ir varbūtīga, jo joprojām darbojas šo notikumu Cēloņi. Tāpēc tālredzīga cilvēku rīcība spēj kādas nepatīkamākās Sekas mazināt vai no tām pat izvairīties, bet vismaz ir iespējams tām pārmaiņām tālredzīgi sagatavoties.
Mūsdienu gaišreģi
Skallions (Gordon – Michael Scallion)
Skallions darbojas Pasaulē zināmā pētniecības institūtā (Matrix Institute ASV New Hampshire), kas regulāri izdod Pasaules mēroga prognozēm domātu žurnālu „The Earth Changes Report” (Ziņojumi par Zemes izmaiņām).Skallions šeit strādā ar citu Pasaulē pazīstamu gaišreģi Sintiju Keijes (Cynthia Keyes). Katrs interesents par šiem datiem var atrast Internetā pieejamus bezmaksas datus un informāciju, kā arī abonēt šo žurnālu. Internetā ir publicētas visas Pasaules kontinentu izmaiņu kartes, kā arī pieejams ir šo izmaiņu pamatojums. Līdz šim Skalliona prognozētās zemestrīces un vulkānu izvirdumi dažādās Pasaules vietās ir bijuši samērā precīzi un nav piepildījušies tikai daži prognozējumi, kas jau sākotnēji vienmēr tiek sniegti kā varbūtīgi notikumi.
Interesanti, ka Skallionam Informāciju nenodod kāda būtne no Garu Pasaules vai citām Pasaulēm kā tas parasti ir „čenelinga” procesos, bet gan kāda sieviete no tālas nākotnes, kurā reiz būšot pats Skalliona Gars.
Pēc Skalliona ziņojumiem, grandiozais Zemes pārmaiņu process jau ir sācies un kopš 1990. gada arvien vairāk un spēcīgāk notiek Zemestrīces un vulkāni, taifūni un briesmīgas vētras.
Kā pamatojumu grandiozām Zemes virsmas izmaiņām Skallions ziņo ledāju izkušanu un Zemes rotācijas smaguma sadalījuma izmaiņu un tāpēc Zemes dzīlēs esošie magmas „burbuļi” mētāsies un izsauks visas Zemes rotācijas krasas izmaiņas un zemes garozas grimšanu un pacelšanos.
Skalliona publicētās kartes satur tik iespaidīgas Pasaules izmaiņas, ka nav iespēju šeit tās aprakstīt, vienīgi varu pieminēt, ka pašreizējā Latvijas teritorijā tālākā nākotnē būs tikai saliņa ap Gaiziņu bet okeāns pletīsies līdz Urāliem, kas veidos garu salu un tālāk ūdens klājiens ar daudzām salām ir līdz aptuveni Novosibirskai. Tātad, tikai 19.g.s. beigās izceļojušiem latviešiem ir tālākas perspektīvas Sibīrijā. Jā, arī nesenās tautiešu izsūtījumu vietās mūsu pēcteči, iespējams, atgriezīsies.
Edgars Keisijs (Edgar Cayce) bija Amerikas lielākais „guļošais pareģis”, kurš galvenokārt slimajiem palīdzēja aizejot hipnotiskā miegā un tur „izlasot Akašas hronikā esošo informāciju” to miegā nodiktēja. Tādejādi viņš palīdzēja daudziem tūkstošiem. Labi, ka Keisijam bija labi palīgi, kuri visus Keisija „lasījumus” ierakstīja un dokumentēja. Tagad ar šo informācijas materiālu strādā pētnieki un viņa dēls jau ir izdevis vairākas grāmatas.
Bieži pie Keisija griezās arī cilvēki, kuriem interesēja pašu tālā pagātne, jo tur varēja atrast cēloņus dažādiem konfliktiem ģimenēs, neveiksmēm pašreizējā dzīvē. Tādejādi ir dokumentēta netieši iegūtā informācija par Atlantīdas civilizāciju (ir izdota grāmata „Keisijs par Atlantīdu”) un arī informācija par tālo nākotni. Internetā ir rodama E.Keisija nākotnes kontinentu karte, kurā redzama Āfrikas kontinenta sašķelšanās, lielas daļas Amerikas applūšana un Eiropā lielas ziemeļdaļas zaudējums, applūšana „veco ES valstu” robežās un arī Latvijā jūra ir izpletusies aptuveni 30 – 50 km no krasta.
Zīmīgs ir kāds Keisija „ceļojums nākotnē”, kurā viņš ir atkal uz Zemes kā zēns, kas atceras savu dzīvi kā Edgars. Viņam nākotnes zinātnieki notic un ar ātrgaitas cigārveidīgu kuģi aizved nākotnes zēnu uz vietām, kur dzīvoja Edgars Keisijs. Viņam parāda, ka visi Keisija ziņojumi ir saglabāti un zinātnieku cienīti. Šis E.Keisija „ceļojums nākotnē” notiek aptuveni 200 gadus uz priekšu (nav īsti zināms ieraksta datums, domājams ap 1945.gadu). Tātad grandiozās Zemes virsmas izmaiņas notiks līdz aptuveni 2150.gadam, kad šodienas meteorologi prognozē līmeņa pacelšanos okeānā par 6 – 12 m.
Ir zināms konkrēts Keisija redzējums, ka Ziemeļeiropas zemju izmaiņas notiks vienā „acumirklī”.
Zināšanu spēks
Maiju civilizācijas vēsture joprojām vēsturniekiem nav skaidra, jo tā pēkšņi it kā ne no kurienes parādās aptuveni 1000 g p.m.ē un izzūd 13 g.s. atstājot gigantiskas pilsētas un daudzkārt vairāk piramīdu kā Ēģiptē. Kortesa laupītāji un vietējās kultūras iznīcinātāji sastop jau tikai izkliedētas ciltis un degradētu, māņu ticību pārņemtu tautu, kurā nekas vairs neliecina par seno dižo priesteru zināšanām, bet viņu atstātie rakstu krājumi tiek Eiropu pārņemtās reliģijas aptumšoto fanātiķu sadedzināti. Par senām zināšanām tagad vēsta tikai piramīdās kaltie simboliskie vēstījumi un kalendārie skaidrojumi. No maiju vēstures izriet dīvains vēstījums – maiji ir nākuši uz Zemi lai cilvēkiem vēstītu par laiku.
Skatot maiju atstāto 5. Saules kalendāru, kas beidzas 2012.gada 22.decembrī ir jāatceras, ka maiju laika skaitīšana turpināsies, jo citādi nebūtu vajadzīgas laika vienības piktuns – 7885 gadi, kalabtuns – 158 000 gadi, kinčiltuns – 3 000 000 gadi un alautuns – 63 miljoni gadu. Atgādinu, ka mūsdienu skolās mācītā vēsture aprobežojas tikai ar dažiem tūkstošiem gadu.
No seniem maiju vēstījumiem izriet, ka pašlaik Zemi apstaro kāds Galaktikas centra stars, bet ar 2013. gadu mūs apstaros un ietekmēs (vai vadīs) cits Stars no Galaktikas, kas prasīs no cilvēka citādu attieksmi pret visu dzīvo dabā un jaunu apziņu par cilvēcību vispār.
Iespējamo Saules aktivitāti (maiju – Saules uguns) un tās sekas mēs spējam prognozēt samērā precīzi, jo 20.g.s. trīsdesmitos gados zinātnieks A.Čiževskis uzrakstīja plašu novērojumu grāmatu „Saules vētru atbalss uz zemes”, ko Krievijā un PSRS bija aizliegts publicēt līdz 80-iem gadiem, taču Pasaulē tā kļuva populāra starp zinošiem cilvēkiem. Čiževskis pierādīja, ka Saules aktivitāti raksturo Saules izvirdumu skaits un to spēks kā lādētu daļiņu plūsma kosmosā. Aktīvo daļiņu mākonis šķērso Zemes trajektoriju un tādejādi var precīzi aprēķināt kāds zemes apgabals tiks „bombardēts”. Izrādās, ka šajos saules izvirduma „apsvilinātos” apvidos cilvēku un dzīvnieku imunitāte strauji krītas, bet baktēriju un vīrusu aktivitāte ļoti pieaug. Rezultātā lokāli novēro sērgu uzliesmojumu konkrētos apvidos, bet Saules aktivitātes gados visur aktivizējas dažādas slimības un sērgas..
Dažos apvidos pie Saules izvirdumiem novēro pašaizdegšanās rezultātā radušos mežu ugunsgrēkus, munīciju noliktavu neizskaidrojamu uzsprāgšanu. Pirms 2.Pasaules kara kāds inženieris esot izgatavojis aparātu, kas izstaro tos pašus viļņus ko saule aktivitātē un pat no vairākām jūdzēm liela attāluma spējis uzspridzināt munīciju. Kādā neveiksmīgā eksperimentā šis inženieris esot gājis bojā ar vienīgo izstarotāju.
Diemžēl, bet Bībeles mācība ir par Apokalipsi – t.i. visa dzīvā bojā eja kādās Zemes kataklizmās un to dēvē arī par „Pasaules galu”. Patiesības labad ir jāatgādina kādi jau pārlaistie plaši sludinātie „Pasaules gali”. Pareizticīgie gaidīja „Pasaules galu” 1492. gadā Lieldienās, kad pēc grieķu – krievu kalendāru bija 8000. gadu mija. Tagad mūspusē kalendāra sākums ir definēts ar Kristus iespējamo dzimšanas gadu un „Pasaules gals” tika gaidīts tieši 1000. un arī 2000. gadā.
„Pasaules gala” mūsdienu prognožu saraksts ir garš un tajā sākot ar 2008. un beidzot ar 2020.gadu ir minēti vismaz 12 krīzes Pasaules mērogā, t.sk. vismaz 3 iespējamās sadursmes ar asteroīdiem (2008., 2014., 2019.). Skaidrs ir tas, ka ja cilvēks pats atrodas plūdu reģionā, tad viņam šķiet, ka visā Pasaulē ir plūdi, tādejādi šim reģionam ir „Pasaules gals” klāt. Lielais gaišreģis Edgars Keisi (Edgar Cayce) ir prognozējis 4 lielu ASV pilsētu applūšanu un pirmā – Nju Orleāna jau pirms pāris gadiem applūda, jo taifūna uzbrukumā neizturēja okeāna aizsargdambji. Vēl līdzīga iznīcināšana gaidāma 2 ASV pilsētām austrumu krastā un 1 lielai pilsētai rietumkrastā. Daudzi ASV štati paies zem okeāna līmeņa, savukārt senā Atlantīda pacelsies virs okeāna. Pēc tik iespaidīgiem zaudējumiem arī visbagātākā Pasaules valsts – ASV ekonomika neizturēs un tā līdzīgi kā kādreizēja PSRS „noies no vēstures skatuves”. Interesentiem derētu pārlasīt F. William Engdahl rakstu, kas publicēts žurnālā „Global Research”, kas ir pirmo reizi kā referāts nolasīts starptautiskā konferencē 2003.g. septembrī Austrijā.
Mūsu Valsts Bankā ir uzkrāti pārāk daudz US $ un tiem zaudējot savu tirgus vērtību, arī mūsu valsts attiecīgi zaudēs daudz miljonus pašu tuvredzības rezultātā. Interesanti, ka ASV ekonomiskā pagrimšana bija iespējama jau sākot ar 2001.gadu, bet tas varētu lavīnveidīgu katastrofu izsaukt daudzās Pasaules valstīs. Tāpēc pēc Sibīrijas gaišreģes Anastāsijas teiktā Pasaules Baltie spēki daudz darīs, lai toreizējo iespējamo krīzi mazinātu un attālinātu (manuprāt – vismaz 7 gadu vēlāk). Lūk, pagājušie 6 gadi daudzus Pasaulē pārliecināja pakāpeniski atteikties no „visvarenā dolāra” un par tā uzkrājumiem daudzas valstīs iepirka zeltu. Latvijā toreiz par 1 $ prasīja 70 sant., bet tagad jau 45 santīmu „vērts” ir tas pats dolārs. Tādejādi mēs visi redzam ASV ekonomikas norietu un dolāra „visvarenības” krišanu.
Objektīvi visiem novērojamie iespējamie Pasaules krīžu cēloņi
Jau kopš 1991.gada zinātnieki brīdina par iespējamām klimata izmaiņām „siltumnīcas efekta gāzu” (SEG) un ozona aizsargslāni iznīcinošo gāzu izdalīšanas rezultātā. Riodežaneiro 1991.gadā notika visu Pasaules valstu vadītāju apspriede, kur pirmo reizi politiķi uzklausīja zinātnieku brīdinājumus un sprieda ko un kā darīt situācijas labošanai. Tikai Kioto lēmums samazināt ogļskābes izmešus un sākt norēķinus par izmešiem reāli veicināja jaunas attieksmes rašanos pret Dabu. Pērn (2007.g.) Bali konference Indonēzijā rādīja, ka līdz visu valstu vienotībai ir vēl tālu, bet daudzie protesti pret Ķīnas un ASV nevērīgo politiku Dabas aizsardzībā jau rāda zināmas cerības par to, ka Pasaules sabiedrībai izdosies ar norēķiniem ietekmēt pat šīs valstis izturēties saudzīgi pret Dabu.
ANO 1995 g. organizētā klimatologu apspriede brīdināja cilvēci, ka sagaidāmas arvien spēcīgākas klimata izmaiņu parādības, ka kādas retas parādības, ko agrāk novēroja vien reizi 3 paaudzes – tās tagad var iestāties reizi 10 gados. Mēs jau esam pieredzējuši sniegu Āfrikā, neredzēti spēcīgas lietusgāzes mērenā joslā, neredzētu krusu - līdz apelsīnu lielumam Spānijā, arvien biežākus un spēcīgākus taifūnus. Tādejādi Pasaules klimata radītās mājokļu un ražas iznīcināšanas zaudējumi sāk tuvoties tiem, ko rada pašreizējais klusais kristiešu Pasaules karš ar musulmaņu valstīm. Krievijas pētnieki pērn ziņoja, ka lielas katastrofas klimata izmaiņu rezultātā tur notiek jau 3 reizes vairāk kā agrāk – pirms 1990. gada un gada vidējā temperatūra jau regulāri pārsniedz kādreiz maksimālos rādītājus.
Jau vairākus gadus zinātnieki konferencēs konstatē, ka globālā sasilšana un polāro ledus kušanas process attīstās ar paātrinājumu un vairs nav šaubu par visu ledāju izkušanu, ja nenotiks kāds pilnīgi jauns pagrieziens. Zinātnieku diskusijas notiek par to – kādu līmeni sasniegs okeāns un kad attiecīgie līmeņi būs reāli redzami. Diskusijas ir arī par to kāds būs galējais okeāna līmenis pēc visu ledāju izkušanas un tiek minēti skaitļi 60 m līdz pat 120 m. Tas nozīmē to, ka pirmās robežas gadījumā (130-150 gadu periodā) Latvija zaudēs vien daļu Zemgales un Rīgu, bet Vidzemē jūras krasts iestāsies gar kādreizējo pēdējo kāpu zonu Salaspils – Vangaži – Limbaži. Savukārt galējā okeāna līmeņa sasniegšana +120 m (vairāku simtu gadu laikā) radīs Latvijas vietā vien saliņu ap Gaiziņu un tad ticama būs Pasaulē populārā gaišreģa Skalliona karte. Zīmīgi, ka tad stabili virs okeāna līmeņa var būt tikai Sibīrija, kurp jau 19. g.s. izceļoja latvieši savu „apsolīto zemi” meklējot.
Šīs Pasaules klimata izmaiņas un arvien plašākie plūdi izraisa ievērojamus pārtikas zaudējumus un auglīgās augsnes virskārtas zudumus jau tuvākos gados. Pārtikas sadārdzināšanos Pasaulē novēro jau tagad (2007.-2008.g.) visā Pasaulē un ES vadošie politiķi nopietni jau apspriež radušos krīzi.
Plūdu cēloņi var būt dažādi, bet zinātnieki Vidusjūrā nesen konstatēja jaunu parādību ūdens pacelšanos mākoņos pateicoties elektriskā lādiņa starpībai. Iztvaikot siltuma ietekmē ūdens stundā var tikai dažus mm, bet pie liela elektriskā sprieguma ūdens līmenis esot pazeminājies pat par 20 cm stundā! Tas nozīmē, ka šis lielais ūdens daudzums veido vairāku stāvu augstos mākoņus, kas kaut kur nolīs dažās stundās veidojot desmitiem centimetru slāni un notekot zemākās vietās, tur būs jau metriem biezs ūdens slānis.
Tikai 2 valstis ir paziņojušas, ka tām ir lieli pārtikas rezervju krājumi – ASV un Krievija priekš 2 gadiem, bet pārējās paļaujas uz tirgus dalībnieku operatīvām rezervēm un tālā transporta neievainojamības hipotēzi, kas mūsdienas gan vair
.jpg)
