Nejauši internetā uzgāju rakstu, kurā tiek runāts par to, ka politiķi ir vienojušies par labu minimālās algas samazināšanai. Pārāk neiedziļinājos apsvērumos par to, kamdēļ šāds lēmums ir izdarīts. Tomēr der atcerēties, ka valsts būtisku kapitāldaļu veido apgrozījums vai jo vairāk līdzekļu īsākā laika periodā tiek apgrozīti, nodoti no vienas fiziskas vai juridiskas personas otrai, jo ar leilākiem līdzekļiem valsts kasē tauta var rēķināties, kaut vai izejot no pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas. Iespējams, ka valsts vīri ir nolēmuši ietaupīt, tomēr samazinot līdzekļu apriti valstī caur nodokļiem netiks ieņemts pienācīgs līdzekļu daudzums, kurš varētu nonākt valsts kasē, ja valsts iedzīvotāju apritē būtu vairāk līdzekļu. Vēl sliktāku šo situāciju varētu padarīt iedzīvotāju emigrēšana, jo šādi tiek zaudēti līdzekļu apgrozītāji valsts iekšienē. Ja valsts un tautsaimniecība šādi negrib zaudēt ekonomisko potenciālu, tad valstij būtu jādomā par imigrantu piesaistīšanu, kuri valsti attiecībā pret valstī nodarbināto ierēdņu skaitu varētu padarīt dinamiskāku vai ja valsts būtiskāko kapiltāla daļu veido tā dēvētās ierēdņu izmaksas, tad valstij pastāv nopietni draudi stagnēties, ko varētu salīdzināt ar iekšējo kapitāla emulēšanu kādā uzņēmumā, kurš veic fiktīvus darījumus starp uzņēmuma struktūrvienībām, lai nodrošinātu kapitāla plūsmu. Vai vienkāršāk izsakoties, ja uz lapiņas pāris reizes uzrakstīšu, ka esmu sev nedēļas laikā trīs reizes pārskaitījis simts eiro, es pie trīssimtiem eiro netikšu, tāpēc būtiski ir lai valsts līdzekļu būtiskākā daļa tiktu apgrozīta ārpus valsts institūciju rīcībā esošajām iestādēm, kas valsti padara par ekonomikas regulētāju un stimulētāju, nevis bankai līdzīgu struktūru, kura vēlas stimulēt kāda neapdomīga mantrauša intereses, kura tautsaimniecības sapratne aprobežojas ar līdzekļu uzkrājumiem nevis līdzekļu plūsmu.
lasi, vērtē, komentē