Populāri mīti - apgāzti71

Mīts - Sekss pirms sporta nodarbībām samazina sportista panākumus

Šādus maldus, iespējams, izraisījusi Zigismunda Freida mācība. Freids domāja, ka cilvēkam ir tikai noteikts enerģijas daudzums (ļoti vienkārši forumulējot). Enerģija, ko mēs izlietojam vienam mērķim, piemēram, seksam, pietrūks citām vajadzībām. Protams, arī dažs labs treneris ir atbalstījis šo mītu, tā atvieglojot sev atlētu kontroli. Ja var ticēt nedaudzajiem šim jautājumam veltītajiem nopietnajiem pētījumiem, sekss pirms sporta sacensībām panākumus neietekmē. Tas attiecas kā uz sievietēm, tā arī uz vīriešiem. Ja kāds pēc garas mīlas nakts no rīta neizgulējies dodas uz sacensībām un negūst savām spējām atbilstošus panākumus, tur nav vainojams sekss.

Mīts - Saaukstējas no aukstuma

Saaukstēšanās slimības izraisa vīrusi, nevis aukstums. Mēs saslimstam, jo aplipināmies, bet ne tad, kad esam saluši vai izmirkuši.

Ir dažādi iemesli, kāpēc saaukstēšanos bieži saista ar salšanu vai izmirkšanu. Piemēram: aukstā laikā mēs biežāk nekā siltā laikā uzturamies kopā ar cilvēkiem slēgtā telpā. Tas veicina vīrusu pārnēsāšanu. Salšana var arī vājināt mūsu pretošanos spējas vīrusiem. Lai kādi arī būtu patiesie saaukstēšanās iemesli, salšana tā noteikti nav.

Mīts - Ir neveselīgi un pat bīstami peldēt pēc ēšanas

Šo mītu pirms 50 gadiem izplatījusi Amerikas Sarkanā krusta organizācija. Šīs organizācijas izdotajā brošūrā par peldēšanu un veselību ieteikts pēc ēsanas nepeldēt - peldēšana tūlīt pēc ēšanas varot izraisīt kuņģa krampjus un noslīkšanas draudus.

Nav zināms, kā šī teorija radusies. Katrā ziņā, ja ticam amerikāņu sporta ārstam Arturam Šteinhausam, empīrisko pārbaudi, tā nav izturējusi. Šteinhauss iztaujājis lielu skaitu peldētāju un peldēšanas treneru par viņu ēšanas paradumiem un treniņiem un secinājis, ka daudzu sporta sacensību dalībnieki, kā arī parastie ikdienas peldētāji regulāri peld arī pēc pamatīgas maltītes. To darot, nav bijis neviena kuņģa krampja gadījuma, un neviens arī pilna vēdera dēļ nav noslīcis. Tādēļ arī brīdinājumu pēc ēšanas nepeldēt jaunākās Sarkanā krusta brošūras vairs nesatur.

Protams, peldēšana ar lielu piepūli pēc bagātīgas maltītes dažiem cilvēkiem var izraisīt nelabumu. Taču tas pats var notikt, kāpjot pa trepēm, skaldot malku vai ilgstoši skrienot.

Mīts - Lasīšana krēslā ir kaitīga acīm

Lasīšana krēslā acīm kaitē tikpat maz kā fotoaparātam fotografēšana krēslā. Tas nozīmē, ka tā vispār nav kaitīga. Protams, lasot krēslā, acis jāpiepūlē vairāk, kas arī varētu kādam izraisīt galvassāpes. Taču tieši acīm, pēc lielākās daļas acu ārstu domām, šāda piepūle nav kaitīga.

Mīts - Turot vaļā ledusskapi, istabā pazeminās temperatūra

Ja kādam karstā vasaras dienā radīsies ideja, atverot ledusskapi, atvēsināt istabu, tas piedzīvos pārsteigumu: temperatūra nekritīsies, tā drīzāk paaugstināsies. Sākumā ledusskapja gaiss patiešām var nedaudz atvēsināt telpu, taču tad, lai skapja iekšienē sasilušo gaisu atkal atdzesētu, ar pilnu jaudu sāk darboties dzesināšanas agregāti, kuru darbības rezultātā iesilst arī telpa. Dzesināšanas agregātu patērētā enerģija pārvēršas siltumā un tādējādi paaugstina temperatūru telpā. Teorētiski ar ledusskapja palīdzību siltumizolētā istabā varētu radīt pat tuksneša klimatu.

Mīts - Pēc augļu ēšanas nav ieteicams dzert ūdeni

Bērnībā mums māte bieži ir teikusi: "Bērns, nedzer pēc ābolu ēšanas tik daudz ūdens, sāpēs vēders." Taču, ja ticam Vācijas Federālajam uztura pētniecības institūtam, šāds uzskats ir novecojis. Ūdens pēc augļu ēšanas neizraisa nekādas negatīvas parādības. Agrāk, kad dzeramajā ūdenī bija ļoti daudz baktēriju, apēstie augļi to iedarbībā kuņģī sāka rūgt, izraisot vēdersāpes, gāzes un caureju. Mūsdienās no baktērijām attīrītais dzeramais ūdens šādas sekas nevar radīt.

Mīts - Zivis ir kurlas un mēmas

Daudzas zivis ir spējīgas uztvert skaņu viļņus. Tam nepieciešamie orgāni, tā saucamās "zivju ausis" atrodas kapsulās aiz acīm. Dažas zivis izdod arī vairāk vai mazāk stipras skaņas ( lai varētu sazināties ar sugas brāļiem un arī lai aizbaidītu ienaidniekus). Ar jūtīgiem mikrofoniem šīs skaņas iespējams uztvert. Skaņu radīšanai zivis izmanto spuru skrimstalas, zobus vai gaisa pūsli. Bet, piemēram, kādai vaļu sugai izelpotais gaiss slīd gar membrānām, kuru svārstību rezultātā rodas skaņa.

Mīts - Vērši necieš sarkanu krāsu

Vērši krāsas faktiski neredz. Tikai ar lielām grūtībām tie spēj atšķirt sarkano krāsu no citām. Tādēļ viņi uz sarkanu lakatu reaģēs tāpat kā uz zaļu vai zilu, proti, vispār nepievērsīs tam uzmanību, ja vien lakatu strauji nevēcinās. Daži zoologi pat uzskata, ka vēršu kaitināšanai labāk derētu balts lakats. Spāņu toreadoru krāšņais, raibais apģērbs un sarkanais lakats vairāk domāti publikas ieinteresēšanai. Vēršus sanikno vienīgi skraidīšana un lakata vēcināšana, bet ne sarkanā krāsa.