Ja runā par iniciācijas rituāliem senajā pasaulē, tad pat tajās valstīs, kuras mēs šodien varētu uzskatīt par samērā attīstītām, bija speciāli uzdevumi, kuri zēniem jāpaveic, lai kļūtu par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Piemēram, spartieši bija patiešām īsti karotāji, un zēnu apmācība cīņu mākslās sākās jau septiņu gadu vecumā. Tā saucamājā Agoge sistēmā zēns pavadīja 10 gadus, kuru laikā apguva visas nogalināšanai nepieciešamās zināšanas un attīstīja savu ķermeni. Kad jaunajam spartietim palika 18 gadu, tad viņam bija jāiziet beidzamais rituāls - krypteia. Jaunietim tika piešķirts neliels nazis, bet uzdevums bija doties ārpus pilsētas un nogalināt pēc iespējas vairāk vergu. Jaunieti neviens nedrīkstēja pamanīt, tādēļ visbiežāk pa dienu viņš slēpās, bet naktīs nogalināja. Ja vien pats netika nogalināts. Kad uzdevums tika izpildīts, jaunietis kļuva par pilntiesīgu spartieti, kas varēja apņemt kādu skaistuli par sievu un turpināt nogalināt valsts labā.
Tikmēr senajā Grieķijā jauna zēna pārtapšana par vīrieti bija vistiešākā veidā saistīta ar pedofīliju. Domāju, ka paskaidrot šeit neko nevajag.
Noskatoties uz to visu, var tikai priecāties, ka esam dzimuši daudz tālāk uz ziemeļiem un pie mums tamlīdzīgi rituāli nenotiek. Taču kā jau katrā kultūrā, arī pie mums tiek atzīmēta sava veida pāreja no bērna uz jau daudz pieaugušāku kārtu. Parasti jaunieši to dara vienkārši piedzeroties, jo tas oficiāli līdz noteiktam vecumam nav atļauts. Citkārt tēvi dēliem uzdāvina prostitūtes pakalpojumus. Iniciācijas rituālu pēdas ir sastopamas dažādās organizācijās kā arī skolās un universitātēs, kur katru gadu notiek tā saucamās iesvētības. No šādiem rituāliem nav pasargāts neviens un tie ir neatņemama sabiedrības sastāvdaļa gan tur tālu zaļajos džungļos, gan šeit - betona un stikla džungļos.
