Zīmes un sakrītības, kas nākošo pasaules karu padara par potenciāli iespējamu! Vai tie, kas ir pie valstu vadības grožiem spēs spelēties tikai sev piederošajā smilškastes stūrītī?
Atliek vien cerēt, ka jā...
Karš ir neizbēgams?66
882
3
Negaidīta invāzija.
2014. gada 27. februārī krievu kareivji sper savu kāju uz Ukrainas robežas un ieņem vairakas Krimas lidostas. Pēc materiāliem spriežot, krievu kareivju skaits svārstījies ap 6000. Tālāk krievu spēki ieņem vairākas kara bāzas, ka arī kominikāciju centrus un valdības ēkas. Šī iebrukšana bija ilgi plānota un šī nav pirmā reize, kad Krievija parāda savus "muskuļus" Ukrainai. Jau kopš 1783. gada Ukraina un Krievija ( iesk. PSRS laiku) izrādījušas neslēptu vēlmi savā pakļautībā iegūt Krimas reģionu, kas pazīstama ar savu savdabīgo kultūrvidi un kā tūristu iecienīts galamērķis.
Saspīlētā gaisotne pašā Ukrainā.
Iepriekšs minēto militāro operāciju Ukrainā dzīvojošie vērtē divejādi- Ukrainas krievi to sauc par atbrīvošanu, taču paši ukraiņi uzskata to par okupāciju. Tas pašu Ukrainas iedzīvotaju vidū izsauca lielas nesaskaņas, kas pieauga vardarbīgās pilsoņu sadursmēs. Augšējā bildē var redzēt 2010. gada notikušās vēlēšanas. Ar zilo krāsu iezīmēti prokrieviski noskaņotie V. Janukoviča atbalstītāji un ar rozā krāsu- J. Timošenko atbalstītaji, kas savu nākotni tendē Rietumu virzienā. Visa konflikta sakne meklējama vēsturiskajā, kultūras un uzskatu mantojuma gaisotnē. Piekapties negrib neviena konfliktējošā puse, kas arī ir novedis pie asiņainajiem konfliktiem, suverenitātes aktiem un daudzām nevainīgo nāvēm.
Krievijas politiskās elites pārākuma sajūta.
Neskatoties uz to, ka Apvienoto Nāciju organizācija un NATO krievu armijas iebrukumu atzīst par nelikumīgu, tie nevar uzsākt vērienīgas militāras akcijas, kas būtu vērstas pret Krieviju un Krievija to pati apzinās, tāpēc neizrāda ne mazāko bijību. Pagaidām abas puses viena otru soda ar sankcijām un starptautisko līgumu laušanu. Daudzi rietumu politiķi Krieviju uzskata par lielāko ģeopolitisko katastrofu 20. gs. Netālā pagātnē esošais Krievijas- Gruzijas konflikts, kurā krievi savu karaspēku ieveda Gruzijas teritorijā tika izbeigts un pasludināts par Gruzijas sodīšanu ( no Krievijas puses) un, lai gan visi klusībās zināja, ka tā gluži nav, oficiālā līmenī tas tā arī palika. Krievija izspruka sveikā.
Senkaku salu strīds.
Krievija nav vienīgā valsts, kas ir uz kara sliekšņa. Kas ir pats svarīgakais, WWIII nebūs tikai karš, tā būs praktiska iznīcība un par tā sākšanos daudzi no mums pat var neuzzināt, jo kara tahnika ir attīstījusies un, tā vietā, lai karotu cilvēki, karos tehnoloģijas un viens pogas spiediens var nozīmēt beigas... bet par tēmu.- Šī sala atrodas Austrumķīnas jūrā un to savas valsts teritorijā vēlas iekļaut Ķīna, bet ir konkurenti- japāņi, kas šo salu uzskata par tikpat tuvu kā ķīniesi. Jauns konflikts starp Ķīnu un Japānu?- iespējams, bet viens ir skaidrs- ne viena no interesentu pusēm nepadosies.
Vēl saistībā ar šo jāpiemin iespējamo Sino- Japānas karu, kas iepriekš minētā konflikta rezultātā varētu pariet daudz lielākā mērogā, iekļaujot arī Dienvidkoreju un Taivānu.
Amerikas iespējas ar atbalstu Klusā okeāna.
ASV jau sen ir publiskajā telpā ziņojusi, ka atbalstīs Japanu konfliktā pret Ķīnu. Apmēram puse no ASV armijas daļām atrodas tieši Klusā okeāna piekrastē, kas dod lielas iespējas saistība ar militāro uzbrukumu. Tas šo konfliktu paceltu vēl vērienīgākā līmenī un tam būtu daudz postošākas sekas.
"Nelabvēlīgās" alianses.
Iespējams, tā liksies tikai sakritībā, taču atceroties WW II paktu starp PSRS un Vāciju, kuras gan uz papīra sadalīja Eiropu, gan noslēdza paktu pret abpusējas agresījas izrādīšanu. Mēs jau zinām kā tas beidzās... Tāpat, arī 2013. gadā Ķīna un Ukraina parakstīja paktu, kas izslēdz abpusēju agresiju. Kāpēc gan Ķīnai vajadzēja šādu paktu?- Atcerēsimies, ka tajā laikā Ukrainu vadīja Janukoviča kungs ar savu prokrievisko ideoloģiju. Tālāk noslēgts līgums starp Ķīnu un Krieviju, ar tādu pašu mēŗķi, par kuru Krievija piesolīja 270 miljonus vērtus naftas resursus. Tā nu sāk iezīmēties alianses un opozīcijas.
Irāna un tuvie Austrumi.
Kā jau zināms, Tuvo Austrumu attiecības ar ASV ar laiku tikai pasliktinās un šeit lielu lomu spēlē Irāna, kas ir kaujas gatavībā. Bet... kas ir pats svarīgakais- Tuvie Austrumi ir ar naftu bagāts reģions, un ņemot vēra draudošo Krievijas naftas importa ierobežošanu un atcelšanu, krīze Tuvo Austrumu reģionā varētu krasi pasliktināt ASV un Eiropas naftas krājumus. Tāpat arī jāpiemin Krievijas un Irānas militarie līgumi, kas šīs abas valstis tikai militāri pastiprina.
Ziemeļkoreja- "Wild card".
Tā vien liekas, ka Ziemeļkoreja varētu sākt karu pat vismazāko iemeslu dēļ. Savu agresiju pret ASV tā jau ir izrādījusi ne reizi vien. Liela daļa cilvēku ir pārleicināti, ka sākoties karam Z-Koreja nelaistu iespēju izmantot savu nerimstošo vēlmi karot. Vēl jo vairāk, Ziemeļkoreja ir paziņojusi, ka papildinās savu kodolbruņojumu, kā vienu no līgumpartneriem minot Krieviju.
Globālā recesija.
WW I un WW II ir atšķirīgi kari, taču tos vieno daudzas iezīmes un viena no tām ir strauja globālā augšupslīde. WW II deva stimulu pilnība izbeigt Lielo Depresiju, bet WWI- ASV 2. gadus ilgušo recesiju. Pēc kariem nāk pāraiņas, kas liek no jauna paskatīties uz ekonmisko sistēmu kopumā un meklēt risinājumus problēmu izbeigšanai un atjaunot šo sistēmu. Tāpat tiek veiktas rekonstrukturizācijas un reformas.
Atleik vien ticēt un cerēt, ka visi kopīgiem spēkiem valstu vadītāji spēs atrast vienotu valodu un izbeigt ieilgušos konfliktus.
