Kad lietus un veeji sitas logaa, EziiC netrako. Vinjsh raami nogaida, liidz debestinja noskaidrojas, auj kjepeles un apvieno patiikamo ar lietderiigo. Jaa, protams, veikala apmekleejums ir vajadziiga lieta, bet liidz veikalam ir garsh celjsh ejams (sevishkji, ja izveelas garum garus apkaartceljus), un tajaa celjaa gadaas visvisaadi jaukumi un briinumi.
Taa nu EziiC klejo, klejo un, kaa jau tas nereti gadaas, iekljuust savaadaa pasaulee. Tajaa pasaulee celju aizshkjeerso kastanjlapas, taas veido savaadi raibus lokus, no kuriem ir ljoti gruuti izkljuut. Kjepeles kjeras, un lapas vilina un vilina... Peekshnji ne no kurienes izripo bruunsaanis kastanjbeerns, un EziiC laimiigi izkljuust no aicinoshajiem kastanjlapu valgiem.
Bet, kaa izraadaas, tas ir tikai celja saakums, un EziiCsim pavisam vasariigu elpu uzpuush Gaishzilaa feja. Taa vienkaarshi iznirst no tuveejaa kruuminja, zem kura diendusu pavada melns kakjis. Feja ir tik maiga un netverama, ka EziiCsim pat bail tai pieskarties. Vinjsh tikai ar aciim to noglaasta, savelk purninju smaidaa un noveel tai saulainu dienu. Feja paklanaas un pashkjindina zvaninju. Tuuliit tuvaakaa koka dobuma durtinjas atveras, un galvu izbaazj dzeltens radiijums. Apluur visapkaart un noshkjaudaas... nu gan jaamuuk!
Un re ku jau draugs Vaarnucis augstajaa beerza zaraa viedi piemiedz ar aci. Nu kaa tad, jaabeidz klejot pa citaam pasauleem, jo veikals, pavisam nemanot, ir klaat.
Prieks, ja kaut nedaudz paceljojaat kopaa ar EziiCsi :)
