Stokholma2

Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.

Stokholmā notika 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles un 1956. gada Vasaras Olimpisko spēļu sacensības jāšanā, kaut arī pašas Olimpiskās spēles notika Melburnā. 

Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss.

1419. gadā Stokholmu pasludināja par Zviedrijas galvaspilsētu. 

1471. gada 14. oktobrī pilsētā notika t.s. Stokholmas asinspirts - dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem.

 Kad 17. gadsimtā Zviedrija kļuva par Eiropas lielvaru, pieauga arī Stokholmas kā tās galvaspilsētas nozīme.

Stokholmā dzimuši:
Ingrīda Bergmane (Ingrid Bergman; 1915—1982) — aktrise
Folke Bernadots (Folke Bernadotte Graf von Wisborg; 1895—1948) — politiķis
Ēriks Dālbergs (Erik Jonsson Dahlberg; 1625—1703) — Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
Grēta Garbo (Greta Garbo; 1905—1990) — aktrise
Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; 1594—1632) — karalis
Svens Hedīns (Sven Hedin; 1865—1952) — ceļotājs
Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves; 1953) — Igaunijas Republikas prezidents
Kārlis XII (Karl XII; 1682—1718) — karalis
Dolfs Lundgrēns (Dolph Lundgren; 1957) — aktieris
Alfrēds Nobels (Alfred Nobel; 1833—1896) — rūpnieks
Klāss Oldenburgs (Claes Oldenburg; 1929) — mākslinieks
Johans Reinholds fon Patkuls (Johann Reinhold von Patkul; 1660—1707) — Vidzemes muižnieks, diplomāts
Keke Rosbergs (Keke Rosberg; 1948) — F1 pilots
Augusts Strindbergs (August Strindberg; 1849—1912) — dramaturgs
Emanuels Svēdenborgs (Emanuel Swedenborg; 1688—1772) — mistiķis

Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā un Lielā mēra epidēmija, kas sasniedza Stokholmu 1713. - 1714. gadā, tās attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās kā Zviedrijas politiskā centra nozīme.
19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal sāka strauji attīstīties.

Skaista pilsēta