Protams, tas mūsos izbīli radīja tikai īsu brīdi, jo pēc kāda laiciņa jau atkal baudījām pasakainu skatu ārā pa vilciena logu.
Tomēr es izlēmu aiziet uz tā saukto "ceļotāju vagonu" kur logi pavēra skatu no pašas grīdas līdz pat vagona jumtam.
Reklāma
Sakramento mums pievienojās Kalifornijas štata vilcienu muzeja eksperts un vairāk pastāstīja par ainavu un kas tur ir sastopams.
Kad nokļuvām līdz Doneras ezeram, viņš pastāstīja mums par Doneras partiju, kura 1846. gadā šeit ziemas laikā apmaldījās, daži no šīs partijas ķērās klāt kanibālismam un no 87 tikai 48 izdzīvoja...
Tā kā vilciens devās Nevadas virzienā, tad iebraucot Sierra Nevadā mūs sagaidīja strauja temperatūras krišana un sniegs visapkārt.
Reklāma
Pēc dažām stundām ziemu nomainīja, jau neauglīgais un plašais tuksnesis.
Ja jūs laikā starp sniegotajām klintīm un šo tuksnesi būsiet aizmidzis un tām pāris stundām, jums liksies, ka esat nonācis pavisam citā pasaules malā.
Ar mirdzoši skaistu kazino tālumā, kļuva skaidrs, ka esam iebraukuši Nevadā.
Šī ir lielākā mazpilsēta pasaulē- Reno.
Vakars mūs valdzināja ar savu skaistumu un pat lika aizdomāties, ka cilvēki kuri lido ar lidmašīnām un nekad nav braukuši ar vilcienu tik tiešām ir ķerti, jo patiess skaistums debesīs taču nav apskatāms..
Reklāma
Tad nu laiks ar pienācis vakariņām.
Parasti cilvēki tiek sasēdināti neparedzot kas būs viņu vakariņu biedrs, bet šeit par to nesatraucas, jo tā tiek izmantota kā iespēja, iepazīt jaunus cilvēkus šajā ceļojumā un varbūt pat kļūt par draugiem uz mūžu.
Gribu teikt, ka mans kompanjons gan nebija īpaši runīgs, bet tas netraucēja man baudīt maltīti.
Stundu pēc vakariņām notika tāds neliels incidents, mūsu vilcienu apturēja kādā mazā Nevadas pilsētiņā. Tur bija diezgan daudz policistu automašīnu un iedomājaties, viņi arestēja manu vakariņu kompanjonu par aizdomām, ka viņam bija līdzi vairāki ieroči.
Tad nu naktī vilciens šķērsoja Nevadu un Jūtu.
Trijos no rīta piestāju savā pirmajā pieturā- Soltleiksitijā.
Tev patiks šie raksti
