Šī vieta ir jāredz!44

Tad atkal apstājāmies pafočēt skatus. Tepatās, fočējoties, iepazīnāmies ar Beļģiešiem, kas arī atbrauca apskatīt šo vietu...Sākām runāt par to, cik šī vieta ir skaista...  

Vajadzēja braukt tālāk par čūskveidīgu ceļu. Parastam Latvietim šis ceļš liktos ļoti bīstams, bet ne mums... Mēs esam piedzīvojuši kaut-ko trakāku iepriekšējā Fuerteventuras ceļojumā...

Te nu mēs piebraucām pie galvenā klostera. Tālāk jāiet krietns gabals ar kājām, bet tas mani nebiedēja. Pa ceļam uz klosteri bija suvenīru veikali. Un par brīnumu man, nesaprotamā kārtā, Grieķu pārdevējs Krievu valodā sāka piedāvāt nopirkt man magnētu (sacīja: tri za dva eiro). Es protams, nenopirku.  Tad pārdevējs man sāka piedāvāt nacionālajā kleitā apģērbto lelli (viņš pateica: Kupi tjolku! Kupi tjoločku!) Es no viņa valodas zināšanām sāku smieties.

Es nezinu kas viņiem to valodu māca, laikam kaut-kādi humoristi!

Tālāk gājām pa trepēm lejā līdz ielejai... tad sekoja ilgs gājiens pa trepēm augšup.

Sānā bija apburošs skats, bet nu vajadzēja skatīties zem kājām, lai nenokristu uz trepēm.

Tā nu mēs ienācām klosterī. Ēka bija, acīmredzot, ļoti veca, bet biju drošs par tās izturību...  Varēju izjust spiedienu ausīs...

Pats klosteris nav gluži klosteris kā tāds – tas uz pusi ir arī muzejs. Te varēja apskatīt senās mantas, seno virtuvi, seno šūšanas darbnīcu, seno atpūtas istabu u.c. - to visu nevarēja nofotogrāfēt, jo tas bija tumšajās vietās un fotogrāfijas iznāca nekvalitatīvas.. Pietam ne visur ļāva fotografēt..

Galējais mērķis, kur mēs virzījāmies, bija skatu laukums. Šeit mēs taisījām pēc iespējas vairāk bilžu. Es pat nevaru izstāstīt, cik skaists skats pavērās, jo arī fotogrāfijā nevar redzēt visu kā ir!