Līdz šim uzskatīju, ka Pasta Baloži savu "Gulbja dziesmu" nodziedāja I vai II Pasaules Karā. Pēdējais ko atceros par Pasta Baložiem ir miglainas atmiņas no patriotiskām filmām, kurās balodim uz kartes nomet graudiņu, viņš tiek atbrīvots no krātiņa un viņš, pats to nenojaušot, nogādā vēstuli adresātam, cerot atlīdzībā saņemt to apsolīto graudiņu. Liels bija mans pārsteigums, kad sapratu, ka joprojām ir valstis, kuras joprojām trenē Pasta Baložus.
Darbība risinājās, apmēram, pusotru gadu atpakaļ Francijā, vasarā, kad Eiropu izbraucu krustu, šķērsu (skatīt profilā "Lielceļa karaļi"), apmēram 200 km no Parīzes. Kādā brīvdienu rītā stāvlaukumā pamanījām haotiski noparkotas "fūras" ( trīs kravas auto ar piekabēm un viena puspiekabe). Pirmais iespaids bija, ka noparkojušies vistu vedēji un cerējām, ka viņi ātrāk aizvāksies, jo nav nekā sliktāka, kā, ja netālu no tevis stāv mājlopu vedējs (cūkas, aitas, vistas un govis nereāli smird) vai refrežirators ar kravu (skaļš, kā zālespļāvjš).
Pienāca kāds vīrs,nopētīja mūsu numura zīmi, un krieviski stāstīja, pēc akcenta izklausījās leitis, ka esot atvesi Pasta Baloži un, noteikti, viņus drīzumā atlaidīs brīvībā. Esot to jau reiz redzējis...
Neviens no mums nenojauta, ka drīz izbaudīsim vienu no skaistākajiem skatiem mūsu mūžā!
Pirmajā video redzams, kā baloži tiek sagatavoti un pabaroti pirms lidojuma un otrajā jau starts, diemžēl ar dažu sekunžu nokavēšanos.
P.S. Lai kā arī tehnoloģijas mūsdienās neattīstītos, no vecajām aizmirsts netiek nekas, pat Pasta Baloži!
