Un beidzot galā, paveicām!
Skats no augšas varbūt neatsver visu pūliņus, bet noteikti pieliek savu artavu vispārējam dopamīna līmenim.
Un beidzot galā, paveicām!
Skats no augšas varbūt neatsver visu pūliņus, bet noteikti pieliek savu artavu vispārējam dopamīna līmenim.
Templis gan pabaiss, un pie tempļa ieejas upurvieta ar asins reni ....
Atkal lejā un ceļā uz nākamo ceļa mērķi - hidroelektrostaciju. Jāatliek gan uz nākamo dienu, tāds nogurums ka tikai alus pudeli varu pacelt .. Šī HES ir izskaldīta/izurbta klintī, novadot upi pa taisno cauri klintij lejā un pa ceļam saražojot daudz elektrības. Viens no Indijas nacionālajiem lepnumiem, bet reizē ierobežotas pieejas objekts, kur ārzemniekiem patiesībā ieeja liegta.
Toties govis var brīvi staigāt, nav jau nekādas ārzemnieces galu galā. Aiz šiem vārtiem jau kontrolpunkts, kur vairs fotografēt nedrīkst.
Nonācām pie punkta, parādījām speciālo lauku attīstības ierēdņa izdoto atļauju un tad sākās drudžaina zvanīšanās. Sargus ļoti interesēja, kur es strādāju, kad uzzināja ka strādāju IT nozarē Vācijā, kļuva pavisam nervozi. No pārstāstiem sapratu, ka viņi zvanīja priekšniecībai un skaidroja, ka šeit ir vācu inženieris, kurš varētu nozagt visus spēkstacijas plānus. Sākām arī mēs zvanīt, tādas kā sacensības, kuram augstāks ierēdnis atļaus vai aizliegs.
Beidzot mēs uzvarējām sacensībās un mūsu ierēdnis izrādījās ar augstāku rangu. Tomēr lai saglabātu cieņu, sargs atrada punktu kas aizliedz ienākt šortos. Nācās braukt uz ciema centru un nopirkt tādu kā dvieli, ko nēsā apliktu ap vidu.
Pēc visām pūlēm, no klintī iebūvētās spēkstacijas mums atbrauca pakaļ ar mašīnu atbildīgais, kurš tad mums arī visu izrādīja un izstāstīja. Iekārtas iespaidīgas, gan pēc jaudas gan izmēra, bet viena lieta mani tiešām uzjautrināja. Visas iekārtas ir izgatavotas ... Vācijā ! Nopietni? Vācu inženieris brauks uz Indiju zagt iekārtu plānus, kuras izgatavotas Vācijā ??
Un atkal jauna diena, nu jau jādodas atpakaļ uz pilsētu, konference sāksies nākamajā rīta, bet vēl garš ceļš. Izdomājām iebraukt nopeldēties ūdenskritumos, lietus sezona beigusies līdz ar to nekas daudz no ūdenskritumiem gan nav palicis Toties ejot uz ūdenskritumu nobiedējām smilšu zagļus, pirkt smiltis esot dārgi, līdz ar to trīs puiši ar mazu traktorīti un lāpstām bija devušies uz ūdenskritumu sarakt smiltis. Kad saprata, ka mēs tomēr neesam no policijas, ignorēja mūs un vienkārši raka tālāk.
Pelde gan bija ar asām izjūtām, peldot jutu kā kaut kas gar kāju slīd un tad ūdens virsū parādījās dzeltena rokas garuma čūska. Indieši gan mani uzreiz nomierināja, ka tā neesot īpaši indīga un nekožot arī nevienam. Ticēšu uz vārda, tomēr ūdens kaut nedaudz, bet vilinošs.
Nobraucam vēl gar vakardienas HES ūdenstilpni.
Un atpakaļ pie civilizācijas - īsta izlietne, īsta duša, karstais ūdens un kondicionieris... cik maz gan cilvēkam reizēm vajag