Šīs ir tik smukas rudens dienas, ka jāķer mirkļi, izjūtas un smaržas. Darba dienās nesanāk īsti pastaigāt un sajust, jo pēc darba, atbraucot mājās, jau ir reāli tumšs. Kur tad vairs skriesi? Jāsaka, ka eZZiiC mēdz arī no rītiem šad tad pabaudīt upi, kad ir savlaicīgi piecēlies. Tās ir superīgas izjūtas. Bet pavisam drīz arī no rītiem būs pavisam tumšs...
Un tā šodien eZZiiC kartējo reizi ķēra kaifu...
Šitiem kociņiem eZZiiC nespēja paiet garām. Nu tik mīļi apskāvieni 
Viss tāds pelēcīgs, bet dzeltenās lapiņas kā saulīte priecē
Rēnās debesis, atlikušo lapu kušķīši un tornis!
Te nu eZZiiC atrada pirmo cmukulīti.
Bet turpat blakus gozējas vesela ģimenīte. Pavisam skaidrs, ka eZZiiCim pusdienas garantētas.
Kartinka maslom! Ēdamas vairs nav, bet kas par māksliniecisku skatu!
Te eZZiiC sasveicinājās ar spēkavīru
Oii!!! Ezīši! Daudz, daudz! Uzminiet, kur eZZiiC tādus atrada!
Tā, te nu tintenītes mājās.
Vispirms eZZiiC saplūca daudz lielas lapas, lai būtu guvumu kur ietīt. Pēc tam joņoja pakaļ vējainiem maisiņiem. Ehh, piedzīvojumi!
Ņammīga recepte sekos 
