Meža veči Zviedrijā,jeb,mans skatījums uz Zviedriju.27

Meži vispār ir ļoti labi kopti,salīdzinot ar Latviju.Koku sugas tādas pat. Lietas koki normāli. Nesalīdzināt ar Vācijas vai Polijas savērptajiem sugasbrāļiem.

Cik nu no bāņa varēja redzēt,man Vācijas koki izlikās šausmīgi.

Par cik nebiju *tūrists parastais*,tad uz mežiem braucot sanāca arī ielūkoties zviedru ikdienas dzīvē un lauku mājās. Zviedri manuprāt ir baigie veco mantu cienītāji,un vēstures glabātāji. Šo pažarnieku vāģi nobildēju pie vienas privātmājas,uz darbu braucot.Blakus mājā bija vēl lielķa pažarniekmašiņu kolekcija,ar kādām 5 mašīnām,katra savādāka,bet kolēģi neļāva stāties un fotografēt.  

Neiztika arī bez piedzīvojumiem-no rīta tīrums bija uzsalis,vakarā mīksts,nostigām. Labi ka mednieki brauca barot mežarukšus un apžēlojās par mums. Izrādījās ka mūsu glābēji dzīvoja tur pat netālu,atbrauca ar traktoru un izrāva mūs līdz ceļam. Varu piebilst ka zviedri ir ļoti laipni un atsaucīgi cilvēki,kaut gan šie nesaprata ne vārda angliski un mēs zviedriski,bet visu sarunājām.   Un nepaprasīja ne centa naudas.  Vispār tur ir pieņemts ka viens otru sveicina,un nav svarīgi vai pazīst,vai ne.

Par cik pats esmu vijolnieks,tad arī bilde pie pieminekļa. Tas ir Bjorklingē,vieta kur mēs dzīvojām. Maza pilsētele-pēc izmēriem kā Ape. 

Pa ceļam uz cirsmu-Arlanda lidosta. Šitajā ļotenē ir kafejnīca,motoru vietās tualetes.  

Ja reiz par ēšanu,tad paika zviedrijā ir dārga,tāpēc ja brauc uz ilgāku laiku,tad ņem visu ko vari paņemt līdz.Gaļa ir negaršīga-smird kā saskābusi(varbūt nebūšu objektīvs,jo ēdu tikai mājas cucikus) un bezkaunīgi dārga. Manuprāt ēdama bija tikai *Julskinka*,ķipa šķiņķis tādā kā želejā.